iekoda
un tad es daru, daru, daru un ielien tāds tukšums pa vidu. Nopūšos un paņemu grāmatu vai ieslēdzu seriālu, lai šo nobendētu. Sanākt jau sanāk, bet cik ilgi tā bendēs? Un tad ir cita diena, kad es neesmu tikai sev un man nav tāda tukšuma. Ir tikai cits, tas kurš grib, lai es paņemtu grāmatu un lasītu neatraudamās. Medus lāsītes rit pār zodu. Mana kleite acis krāso zilas, zilas kā debesis. Nervozums slēpjoties nagos. Un es šim ar mapi "blaukš". Ha. Nenoķēru. Sēžu, šķiroju kaudzītēs - gribas, bet nedrīkst. Drīkst un vajag, bet vai gribas? Nu gribas jau. Tikai burbulīši aizlidojuši. Tā es te gribu starp rindiņām, bet zelts no tā nerodas. ka es jums saku! nepastāv pasaulē ne 000000, ne FFFFFF. Grozies, kā gribi... Viņš saka, tu to negribi, es paslēpju to zem gultas. Izvilkšu, kad aizies uz virtuvi. Atrunas, atrunas. Atvasina dienu, un sanāk, ka padarīts ir nekas.
Tas gan netraucē smaidīt. Nezinu iespējams drošvien varbūt. Neviena lieka burta. Tukšums. Es ņemu seriālu un ieslēdzu grāmatu...