Ilgais ceļš pa ledu.
Sestdienas godam man bija Liepājas teātra izrāde.
Bet vakar daži pacentās Jura ierosinājumu doties uz molu pārvērst notiekošā lietā, kā rezultātā mani ar visu manu ledusfobiju aizstiepa uz pašu mola galu. (Aizstiepa visai burtiskā nozīmē, jo, ja ne Inis no vienas un Artūrs no otras puses, tad es kaut kur tur arī būtu palikusi)
Pēc tam vakarā gāju mājās un gar degunu lēni plivinājās sniegpārsliņas. Lielas un skaistas.
Bet es vienalga esmu nervoza. Brīžiem. Nevaru mierā nosēdēt.
Tagad gan jāpabeidz prezentācija vakaram, jāsalasa atdodamās lietas un jātaisās uz darbu.
Un vēl man jāiemācās no rītiem celties agrāk.