RS
pirms pārdienām lasīju viedokļus par konduktoriem
man pašai ir gadījies, ka iekāpjot kopā ar kontroli un ejot izkompostrēt savu taloniņu, kontroliere aizstumj roku priekšā maģiskos cipariņus izsniedzošajai dzeltenajai kastītei un paziņo tonī, kas pauž "es jau zinu šitos, kas metas kompostrēt ieraugot kontroli", ko es te iedomājoties, tā tas cauri neiešot
un esmu maksājusi sodu par neaizpildītu braukšanas kartiņas aizmuguri. Atzīšos, kad pirmos mēnešus to izmantoju, man tiešām nebija ne jausmas, ka otrā pusē kāds varētu pieprasīt tādus datus!
Šodien man trāpījās jauks kontrolieris. Kādai meitenei, kam kartiņas aizmugure nebija aizpildīta, viņš pajautāja par kursu, un brīdināja "pirmo un pēdējo reizi". Ja būtu otrais kurss, būtu sods. Bija pirmais. Man nopētīja apliecību, pārbaudīja derīguma termiņu, salīdzināja datus. Bet jaukākais tomēr bija "paldies, laimīgu vakaru".

Franču valodā bija koncentrēšanās vakars. Vispirms acu skatienu emocijas un spēles. Un sinhronā soļošana, cenšoties paredzēt priekšā stāvošā nākamo kustību. Un aizvērtu acu uzdevums. Es mūždien zaudēju izjūtu telpā. Un spoguļu tēlošana. Diānu vēl var imitēt, bet Natālijai ir tik daudz parazītkustību, ka tas ir teju neiespējami. Mēs jau esam astoņi.

valterā un rapā daļa grāmatu nocenotas.
tikai divas jaunas