dabas duālisms
Es esmu daļiņa. Tieši tā - skopiska daļiņa. Wikipēdija atļaujas apgalvot, ka makro. Ja man ir ļauts izteikties, tad korpuskulāro dabu nosaka tāds faktors kā racionāla domāšana (lai cik tas neizklausītos absurdi). Ja kāds grib apstrīdēt nedalāmību - atgādināšu, ka tas pats vecais, labais protons patiesībā ir 3 kvarku draudzīga kompānija, un atoms piesavinājies "nedalāmības" vārdu. Kā daļiņai skopiskā vidē man piemīt masa, ēstgriba, uzskati... zināms impulss, kas sadursmēs mēdz izčibēt un tad savas impulsīvās darbības rezultātā masa un ātrums ieguvuši jaunas pases un dēvējas cēli par viļņa garumu un frekvenci.
Jā, man piemīt viļņu daba. Emocijas uzviļņojas un noviļņojas. Sasniedzot noteiktu līmeni, es sāku starot. Diskrētu spektru, viennozīmīgi. Teorija apgalvo, ka kā skopiskā daļiņa es spēju emitēt infrasarkanajā diapazonā, bet man ir aizdomas, ka reizēm izdodas arī pavisam imagināri.