downloading... 40%
Skat, pēc trim stundām sāksies aprīlis. Varu derēt, ka francūži nejoko, jo man rīt ir controle continue (kontroldarbs) elektromagnētismā un, lai gribētos jokot vēl mazāk - trešdien ir vēlviens - astronomijā. Toties aprēķini rāda, ka līdz pavasara prieku dienām ir 18 dienas, no kurām 14 maskējas zem nosaukuma "darba dienas".
Otrāk, pēc ārkārtīgi pelēkās vakardienas, kas bija vēl drūmāka un pelēkāka par pelēku, šodien pēc tikpat nekur neliekama rīta pēcpusdienā nolija brīnišķīgs lietutiņš un uzspīdēja saulīte. Kas visnotaļ mani iedvesmoja uz divu pēdējo metro pieturu veikšanu a pied (kājām).
Tad vēl mēs šodien skatījāmies filmu par Ķīnu. Paražām, tradīcijām un ne tikai. Tur rādīja kādu vīru, kuram ir parks, kurā dzīvo rāpuļi (pārsvarā čūskveidīgie). Un viņam arī birojā bija pilns ar tiem mājzvēriņiem. Šis tik uzpūta dūmus un ādas jostiņas sabira no griestiem zemē. Un vēl viņam esot restorāns, kur var mieloties ar šiem pašiem dzīvnieciņiem.
Paskatoties, cik daudz tur uz ielām cilvēku, es domāju, cik labi, ka dzīvoju ciematā Rīga :) Man jau Parīzē viņu ir par daudz, lai gan stāsta, ka pašā pilsētā dzīvojot tikai 2 miljoni.
Bet, ja manā prātā vistas, cūkas un liellopi ir ēdami mājlopi, un truši arī, tad kā var ēst zirgus, kā to dara Francijā, vai suņus, kā rādīja Ķīnas filmā, vai... kaķu ragū...