Pēcpusdiena..
Viegla gaisma iekāpj istabā pa tīklveidīgo aizskara tekstūru,mosties negribas,,lai gan darbu gana,kā jau visiem šajā mazajā republikā.Tomer dzīve pašam ar sevi un suni rosina,reiem izvairīties no darbiem,kurus var arī nedarīt!Mēs ar savu četrkāji draugu zinām,ka var iet brīvā režīmā āra,lai gan reizem pat brīvajā režīmā neko,negribas!Viņš šis acīgais tad vaktē mirkli kura var nosesties pretīm un spožam acīm izdiņģēt iespeju būt āra,svaigā gaisā!Lai,kā tam varbūt būtu iemesli pretoties,,galu gala ceļos un eju,jo draugs paliek draugs un būt no,kāda atkarīgam ir pretīgi!Tad,nu iedomājos un eju laukā.Interesanti,kur nonaks mans līķis,kad būšu nespējīgs par sevi parūpēties?Vai ,kad miršu man būs,kāds kas to nokremēs?Tāda ir mana vēlme..tik kremēšanā atbrīvotam no savas miesas,kas jau būs vīrusa saēsta..
Laiku pa laikam ir škrobe,ka vīrus,kas 21 gs iezīmē ātru nāvi, liek savam simbiozajam mātes ķermenim mocīties reizem 20 gadus;_))
Nu nepatīk man doma,ka vēl 16 gadus vidēji man jadzer ripas un jaiesledzas sevī,lai tikai izvilktu..tam nav jēgas..nav!Jau,tagad es brīžiem esmu dārzenis,kuru pakļauj ārejie apstākļi..Vairoties nederīgs..mīlestības nezinoš..pustraks un vēl homoseksuāls!Jā,kā par homīti nekļūt,ja sievietes ir kļuvušas par vīriešiem,tikai ar pupiem.Cik paziņas jūsmo,par manu brīvības izjūtu,un speju izdīvot visādās situācijas,bet jums jaapstajas un jasaprot,ka skatpunkts,no kura izeju ir: Šī diena ir mana pēdejā!Katru dienu ta viņa sakas un arī noslēdzas.Pagrīdē sēdošam cilvekam,kurs no kopejās socālas sistēmas ir izkritis jau ap 7 gadu vecumu.Lidz šodienai izdzīvojis savas apķerības un instinktu vadīts!Tik atbildet nespēju,kapēc!Jo,palūkojot,kur esmu šķiet,jegas nav un neziņa ir manas otrās mājas!
Mājas ,kur logi izsisti,durvis aiznaglotas ,tomēr ir caurums sienā,pa kuru drīkst nākt ciemos;_))
Sapņi iedēstīti svesos emes podos dod ziedus,bet nu jau ne manā dzīvē,ja drīkst tiem ļaut dīvot!