sīkas grib uzmanību un kvalitatīvi kopā pavadīt laiku, nr.1 grib iet uz bibliotēku (nr.2 ir kategoriski pret ka viņš iet, pati arī negrib iet) vīrs mājās grib mieru, klusumu un kārtību, es gribu pabeigt tās 10 obligātās atlikušās īsvideo lekcijas autoskolai (vispār jau negribu, bet), atpūsties, pagulēt, vannā, lai visi mani liek mierā un izbeigties, bet ir Jādara Lietas un to ir daudz un dažādas un apnicīgas un visu laiku kaut kas (kāds) novirza un pārtrauc un mani drusku šausmina doma par nākamo nedēļu jo tad būs vismaz 3 vecāku sapulces

un es nezinu kā izdarīt to pirmo punktu, jo es vakar ļoti ļoti piekusu

tā kā Anatomijas muzejs ceturtdienās strādā no 13iem, pirms tam aizgājām vēl uz Jūgendstila muzeju un tur bija brīnišķīgi un skaisti un virtuve, kas man tāda veida muzejos vislabāk patīk, protams forša, darbiniece izrādīja ledusskapi (t.i. ledus skapi) un ankambaris bija pilns ar tējām un rožu ziedlapiņām un pārtikas produktiem stikla burkās - marinēti gurķi apsieti ar audumiņu un striķīti, kolosāla krāsns virtuvē ar visādiem gadžetiem, interjers arī burvīgs, sīki bija unimpressed jo es saputrojos un sāku šos vilkt augšā pa kāpnēm bet beigās esot bijis tīri labi, protams interaktīvie ekrāni šiem vislabāk

Anatomijas muzejs jaunajās telpās daudz baudāmāks, lai gan ekspozīcija krietni mazāka, galvaskausu siena, protams, iespaidīga, bet patīkami arī ka tās rokas un kājas burkās labāk izliktas un nav vairs tik daudz sliktas kvalitātes preparātu. Nebija tik saspiesta sajūta kā vecajā ēkā lai gan apmeklētāju nebija maz. Protams, nosūtījām man arī digitālo pastkarti e-pastā (šī ir riktīgi kolosāla doma!), draudzenes bērns drusku pārdzīvoja sākumā, bet pēc tam iejutās, mani bija sajūsmā, šiem, protams, vislabāk patika preparāts ar kaķa augslējām, cūkas embriju un smadzenēm burkā :D un tie Siāmas dvīņi beigās izvērtās kā ļoti laba un izglītojoša daļa, pārrunājām dažādas lietas

pēc tam aizvedu nr.3 pie podologa, mājās atrāpojusi iedzēru kafiju un gandrīz visu pēcpusdienu/vakaru sutināju zem segas, jo pārguru

Brīvdabas muzeju, Zoo, Botānisko dārzu ko arī gribēju paspēt vēl vasarā nezinu vai izdarīšu. rīt gan tai izstādei Pļava laikam pēdējā diena, bet es bliezīšu autoskolu

nu ko, dabas muzejā atkal būs tās nedaudz jokainās Slides tomātu entuziastu biedrības tomātu un garšaugu izstāde!

https://receptes.tvnet.lv/8307745/latvijas-nacionalaja-dabas-muzeja-bus-skatama-izstade-tomati-un-garsaugi-2025?_gl=1*uzexvt*_gcl_au*MjA1NTQzMDc3NS4xNzQ4MTA4NDE3

man arī vajadzētu piemaksu par darbu kaitīgos apstākļos un bezmaksas pienu.

aizvedu dvīnes pie zobārsta un tas bija Darbs. protams, man ir trauma no pagājušās vasaras, kad Bolderājā (tur bērnus nevajag vest, apkalpošanas kultūra nekāda) viss bija briesmīgi, pēc tam piemājas doktorātā, kur ir brīnišķīga higiēniste viņa nobirstēt (un pat valsts apmaksātus silantus!) varēja vienai, otra nesadarbojās, tikai drusku priekšzobus patīrīja. šeit pati vizīte bija superīga, šai zobārstei sekošu līdz pašai zemes malai. es jau tajos 7:30 pamodos nogurusi no vakardienas (60x2 km un kādas 4 stundas ceļā), kad pēc brīnišķīga vīkenda ellē ratā dziļi Kurzemē (kur es ierados piekususi, jo tik tajā dienā atbraucu no tabora mazpilsētā vešanas) māti ar sīkiem nejauši satiku pirmajā pieturā mazpilsētā. divi bija ar riteņiem un ķiverēm, nr.2 gāja kājām. aizgājām atpakaļ, pa ceļam paēdot ciema veikaliņa otrā stāva kafejnīcā, kur džeki drusku brīnījās par izvēlēm (nr.2. ēda tikai vārītus kartupeļus + auzu pārslu krēmu ar ķīseli) un nejauši man pieskaitīja divu citu bērnu porcijas (:D pēc tam atdeva skaidruci un baisi pārdzīvoja) nr.3 žākstījās, ka nevar uzbraukt kalnā, man viss jau bija izbesījis un stresīju kā paspēsim uz kaut kādu mazo autobusu lai atpakaļ uz pilsētu tie 3 km nav jāiet kājām, sīkas žākstījās par to, ka jābrauc uz mājām, kāpēc nevar palikt ilgāk, neiešu pie tā stulbā zobārsta, nr.1 par to, ka nevar viens palikt ilgāk (jā, nav taisnīgi, bet es vakar nevarēju viņu tur atstāt, mani jau šitie žāksti gandrīz nobeidza) atbraukšana laika ziņā bija kā nomērīta, kā pa diedziņu, neviens autobuss nebija jāgaida, es nostiepos milzīgu maisu ar maiņas un mantotajiem apaviem un jakām un vakar visi vēlu aizgāja gulēt, es knapi uzbungāju augšā un gandrīz laicīgi pat paspējām zobārstniecībā un tur šīs negribēja sadarboties un es salūzu un rīkojos konstruktīvi - uzpirku ar solījumiem par baseinu/krāsojamo uzlīmju grāmatu/kaut ko garšīgu (es jums nopirkšu kūkas!) un milzu trumpi - nagu lakām. tā kā es jau kopš kāda aprīļa gribu nomainīt vecās sakaltušās un beigtās pret jaunajām, bet aizmirstu, tas bija arī solījums man pašai par nenosprāgšanu. uzlīmju grāmatas, baseinu un kūkas nevajadzēja, sarunājām, ka paliekam tikai pie nagu lakām. tikai. man tagad vajag jaunu maciņu, jo pat izmetot vecās tur nebūs vietas, bet es beidzot dabūju ļoti skaistus toņus ar metālisku spīdumu kā pirms 20 gadiem kad nagu lakas bija modē un esmu laimīga, lai gan negribu iedomāties cik tas kopā izmaksāja. no otras puses 100 punkti lētāk nekā 2 x maksas zobārsta vizīte :D

10:50 kāpu autobusā uz mazpilsētu, 17:30 ar bērniem, mugursomu un milzīgu maisu (to lielo Rimi plastikāta) pārrados mājās vēl nogājusi 3 km no pilsētas līdz tēvamājām un esmu nereāli piekususi no iešanas, braukšanas un bērniem (lol)
iedzeršu otro vakara kafiju un tad jāaiziet uz pakomātu pēc tur sen aizmirstām mantām un vispār vēl vajadzētu pamācīties autoskolai, pa ceļam četruz mazos video izdarīju, gribētos vēlākais pirmdien mēģināt skolas teorijas eksāmenu

man ir jauns mīļākais kukainis - chrysis dzimtas krāšņlapsene!!! <3

pirmdien senči pamanīja, ka kokā sēž rižs pusaudzītis, nobildēja - šausmīgi smuks, māte uz trepēm kāpa skatīties, bet šis, protams, noleca no koka un pamuka. otrdien esot sēdējis vītolā pie vārtiem, abi ar tēvu (!!) esot viens otram ņaudējuši. pirmdien arī no ciematiņa viena sieviete atnāca ar bildīti - viņas pagalmā kokā sēdēja tāda pat lieluma pelēks svītrains, viņa gribēja piejaucēt un paņemt, bet pazudis. šodien pa lielo nopļauto pļavu aiz vārtiem esot skrējis arī smuks tikpat liels melns



Aaaa kā man besī stulbi cilvēki, šitāpēc es tiešām domāju ka LV vajag pēc iespējas vairāk kaķu izkastrēt. pagājušajā gadā jau māte trīs kaķus izkastrēja, divi palika te uz dzīvi, tas kārnais gaiši rižais kašķis un baltais tā arī klīst pa ciematu, nedodu ne pieci, ka tas pats lohs apmēram reizi gadā atved un izmet ciematā vai mūsu ceļa galā.
kādam kaķīti, ja nu noķeram? par raksturu un izskatu nekādas garantijas nedodu :D

uz krustojuma ar lielo ceļu bija nobraukta apmēram tikpat liela kaķenīte, šodien plānā apglabāt, ja vēl tur guļ

viens jau 40 min ķērc, ka negrib braukt ar autobusu (es vispār negribu. neko) es šonakt no nezin cikiem gulējusi blakus otrai. pagājušajā naktī nr.2 1:30 pierunāju nākt gulēt uz lielo gultu (citādi migu un kritu nost no viņas gultas trepēm), tad vēl tā agrā celšanās divus rītus pēc kārtas un teorijas zubrīšana un otro dienu nav siltā ūdens un man vajag dušā un izmazgāt matus (jau sen) un es atkal esmu attapusies vienā un tajā pašā situācijā atkal un atkal un es, protams, kaut kā ķērpos ārā, bet atkal esmu turpat, tas laikam ir cikls un es nezinu vai visas pasaules terapijas

karoče man salst kājas, viss ož un ir nereāls besis un viss un visi riebjas

lipīga? jā. ģeniāla? arī drusku. jo vairāk skatos klipu jo lielāka sajūsma. man ļoti patīk viņa vokāls (vienmēr ir paticis un par to bija kautrīgi, jo nu šlāgeris) un ļoti žēl, ka šī dziesma iznākusi tikai tagad, jo viņam taču atlīmējās plāksteris no sirds un to pilnīgi noteikti vieglāk pārdzīvot dziedot līdzi šitam!!

rīt gin citā pilsētas rajonā (bet vismaz viena pilsēta, viņa ir brīnišķīga, bet pasena un es baidos kas notiks kad apniks strādāt, jo otra brīnišķīgā ir maksas, netaisa USG un citā pilsētā, bet toties operējoša lai gan dzemdību slimnīcā) un tad vēl tik jāaiziet pie zobārsta (man laikam ir izkritusi kkāda plombe un jāizurķē starp zobiem iesprūdušais kauls, ja vēl nav izfirņīts) un obligāti jāsameklē potēšanas pase lai beidzot varu arī to vienu čakaru izdarīt, kas galīgi nav obligāts, bet sirdsmieram
šodien atūsojos (vairāk gan atbārdojos), cerams ka tiešām vairs nekur nekādi raganu mati nedursies, pierakstījos uzreiz uz pēc mēneša, ir jau vēl visādas vajadzības, jo par kaprīzēm gluži negribas saukt iešanu lai traucējošas dzimumzīmes (kuras, maitas, jau vienreiz nosvilināja nafig) jutīgās vietās nolāzerē nafig, bet principā rumpja tehniskā veikta

šodien visu laiku braucu pa Maskačku un tai tuvāko centra daļu un tur bija velojoslas un vienvirziena ielas un sabiedriskā joslas un tramvaju sliedes un bruģis un nogriešanās i no sliedēm i pa labi no tām un visādi vadstatņi un kurmja rakumi un ceļu remonts un zilas velojoslas krustojumos un autobusi un trolejbusi un gājēji un dzērāji un stabiņi un luksofori un saparkotas mašīnas un ļoti šauras ielas un viens dzeltens (kāpurķēžu?) traktors un viena saspringta situācija, kad kritu panikā un bremzes vietā nospiedu gāzi un divas vietas ar pārāk strauju bremzēšanu, bet ir arī labās un ļoti labās lietas - nev vairs mikrokustību, es māku iebraukt joslās arī kad nesaka priekšā kur paliek šaurāks vai ķipa taisni ir ar krietnu līkumiņu un lai arī vietām bija pārāk asas kustības, līganums sanāk arvien biežāk. karoče tur ir jābrauc ik pa laikam pabraukāties (reizi mēnesī) arī kad būšu diplomēts šoferis, jo ļoti labi iemaņām
un tagad visi kopā turēsim īkšķus lai kādi (vismaz) divi no viņa kursantiem labi drīz aiziet uz eksāmenu un dabū tiesības, jo es gribu vēl braukt un daudz un man patīk

manu dvēseli ļoti dziedina astoņdesmito Liepājas brāļu un grupas Remix mūzika un video klipi un cik viņi visi tur ir tik ārprātīgi jauni! Marhils un Hermanis tomēr ir ģeniāli un es vēl joprojām ar visām četrām esmu par to, ka dziesmu tekstiem un dzejai ir pavisam atšķirīgi noteikumi kritērijā 'labs teksts' kas ne vienmēr pārklājas un Račs manuprāt ir rakstījis visādus, bet tostarp (ļoti daudz) labus un pat ģeniālus dziesmu tekstus

atkal bez kļūdām pabeidzu testu, tātad šonedēļ (rīt. t.i. pēc pusstundas) varēšu vēl vienu teorētisko nodarbību izdarīt, esmu pabeigusi 4. no 8., tātad tieši pusē (vī!) un sajutu pēkšņu nogurumiņu. bet to mēs nevaram, ir jāturpina močīt pirms iestājas septembris un skola, pulciņi, mūzikas skolas, uz rītdienu pēkšņi vajadzīgās vienradžu asaras, nebeidzamā laika grāmatvedība un mūžīgais menedžments, tāpēc domāsim par to, cik man viss labi sanāk un kā viss izdosies

šonedēļ būtu jāsaņemas izlaikot visiem izejamos apavus un aizvest taboru uz anatomijas muzeju, kuģniecības muzeju vai tml. botānisko dārzu un zoo arī gribētos, bet tūlīt sāksies visas vecāku sapulces papildus autoskolai un tiem ārstiem, ko vēl gribu iebliezt augustā

vai tu jau vari atļauties savas bērnības sapņu auto?

es teorētiski nu jau laikam varētu gandrīz jebkuru no tiem (t.i. ne tik ļoti bērnības). nu tīri tā - nopirkt hlamu un sapūdēt kkādā šķūnī, jo savest normālā kārtībā - tā jau pavisam cita lieta :D

trolejbusā krāsoju lūpas un lūpu zīmulis a) nokusa nost, b) neder, jo visa lūpu kontūra.. uztūka un tagad vispār augšlūpa izskatās neuzkrāsota līdz līnijai un daudz mazāka kā parasti :D

un tas ar to, ka bļeskus Robijam par godu ieliku tikai ausīs, jo šādam klimatam koncertā es nebiju gatava

šorīt atkal cēlos 6:20, septiņos jau biju pie kaimiņiem bērnus vest uz bd. pa ceļam pie viņiem, uz vienu bd, ielikt paciņu pakomātā (gāza tā, ka dpd skaneris neko neredzēja), aizvest otru bērnu un tad bija jānāk mājās, jo lai arī attālumi tiešām nelieli, sausas man bija tikai apenes, viss pārējais viscaur izmircis. nu nekas, toties paspēju mājās vēl vienu kafiju un pa dārgo pačurāt stacijā un deviņos uz braukšanu


šodien braucu gandrīz visu pusotru stundu (vakar bija jābeidz ātrāk lai es paspētu paņemt bērnu aizvest uz pie zobu higiēnista). noparkojos i paralēli i pašās beigās atmuguriski un abas reizes izkāpu apskatīties un papriecāties - bija ļoti ļoti smuki!! BET - no rīta gāza, visur bija peļķes un es ar visu to braucu uz 70 pa Ulmaņa gatvi un Salu tiltu un pārkārtojos i pa labi, i pa kreisi, pirms, aiz un starp trolejbusiem un autobusiem un smagajām mašīnām un fūrēm un neapšļakstīju nevienu gājēju un un un visi tie labie pagriezieni un daži kreisie un šaurā Graudu iela

ir jau arī kļūdas - vietām pārāk strauji raustīju stūri, šur tur ātrums bija neatbilstošs (jo zīmes, gājējus, spoguļus, peļķes, luksoforus un ko es varēju, bet iečekot spidometru saspringtākās situācijās - ne), abās vietās, kur bija jāskatās pār plecu - prikiņ, viena uz dzelzceļa pārbrauktuves! - instruktors pieturēja stūri, jo tad man grozās riteņi :D un bieži ir mikrokustības, kritu panikā tikai vienā vietā, acis neaizžmiedzu, stūri neatlaidu, tik ieķēros, bet paspēju gan pareizo pedāli, gan noturējos joslā, gan vēl kkādu sīku svarīgu sīkumu, tik nejauši izslēdzu logu slotiņas un pagriezienu :D un grūti vēl to skatu labajā spogulī, kad viss notiek reizē, bet man reāli patīk braukt un tad ir tāda meditācija apzinātībā un visu laiku jādomā un galva atpūšas no citiem sūdiem. un šodien bija arī klusu ieslēgts radio un vietām papļāpājām un tas sāk izskatīties pēc realitātes nevis pēc rozā sapņa! es braukšu ar mašīnu pa Rīgu!!! un ne tikai un iespējams pat pavisam kā lielā arī ciemos pie draugiem uz ārzemijām!

nedaudz atkal pabrīnījos par cilvēkiem, kas neievēro distanci aiz mācībnieka. ok, viņi nezin, ka es tikai otro reizi pie stūres, bet nu kamon! pirms manis viens mācībnieks brauca riktīgi satraucies un tad gan es uztaisīju distanci. un vēl es redzēju divus tramvajus un nenomiru aiz bailēm!

šodien pēc nereāli ilgiem gadiem vispār neko nedarot, pusstundu pēc parunāšanās jau braucu pa Rīgu kā lielā!! ar automātu, protams, bet no rīta ap astoņiem pa Satekles un Lāčplēša ielu un Salu tiltu un Ulmaņa un Vienības gatvi un tur bija arī bruģis un velojoslas un tramvaja sliedes (paldies Dievam nevienu tramvaju neredzēju) un vienā vietā Pārdaugavā no kaut kurienes parādījās un blakus teritorijā iebrauca kaut kāds nereāli jocīgs zaļš traktorveidīgs agregāts. par luksoforiem un gājēju pārejām nemaz nerunājot. un man laikam pat iemācīja paralēli ieparkoties starp automašīnām!!
rīt no rīta atkal, tikai drusku cilvēcīgākā laikā, bet nu es esmu priecīga, ka vispār tiku

un es pat i atcerējos (rumpja atmiņa ir kolosāla lieta) i kā pagriezienus ieslēgt, i čekot spoguļus, pār plecu gan varu skatīties tikai kamēr stāvu un man liekas, ka es beidzot labāk saprotu šo tēmu un ko man stāsta un gandrīz pat rubīju fišku par gabarītiem!

vī!!

šodien laikam piedzīvoju šī gada (vasaras toč) skaistāko mirkli, kad lēnā lēnā upē (ne manas bērnības, bet otrā) ar vismaz gadu nesatiktu draudzeni iebridām pilnā upē (gājēju tiltiņš uz Ķirbaksalu tikai pusmetru virs ūdens) un siltā ūdenī peldējām un pļāpājām vismaz pusstundu, turklāt tikai pirmās minūtes ar apakšveļu (es) vai peldkostīmu (viņa) mugurā, apkārt neviena cilvēka (saliņas sākumā tēvs ar dēlu makšķerē), klusums un skats uz pili - pilnīga idille un vasaras esence, es pēc kā tāda ilgojos vismaz divus (!) gadus

bija brīnišķīgs vakars ar bērnības draudzeni un videozvanā trešo no mūsu kompānijas ar vīnu un sieriem un ko vēl piedienas un laiskām sarunām par perimenopauzi, turku zobiem, krēmiem, lāzerepilāciju un vaska strēmelēm atūsošanai un spītīgiem bārdas matiem kuru nav nemaz vai pēkšņi pusotra centimetra garumā un cik brīnišķīgi ir sunīši un saulainiem sapņiem par tikšanos nākamajā vasarā un vēlām laiskām brokastīm