pakļāvos reklāmai un draudzenes ieteikumam un nopirku to proteīna pulveri. banānu garša negaršoja, konsistence pretīga (šķidrāks kā vajag drusku labāk gāja iekšā), bet forši, ka uzreiz jūt kuņģītī - ļoti gribējās ēst, nu tā, ka līdz nelabumam, a tagad varēšu vakara darbus un tad normāli paēst normālas vakariņas,pluss, ka ir vairāk OBV, kuras ikdienā bieži pietrūkst
kā to var ikdienā un bieži īsti nesaprotu :D tad jau labāk zaļo kokteili ar nezālēm
bijām ar māti sēņu izstādē, nopirku biļetes uz Jenūfu, viņa gribēja paspēt pirms beidzas, tad nu redzēs kā man patiks
atbrauca mamma, es noteicu, ka man ļoti kārojas gurķu putru un kā gadījās, kā ne - šovakar ēdu gurķu putru. kas arī auksta un nepareizo gaļu un gurķiem, man garšo nu tā, ka ļoti!
šodien braucu pa krastmalu, gan Uzvaras parku un Stokmanu un trenējos apgriezties. nu jau čuriņa neraustās ja jāuzbrauc (vai jābrauc pa!) tramvaja sliedēm!!
kā māte es atklāju atkal un atkal jaunas varēšanas robežas kad liekas viss, jau vairs nevaru un tūlīt būs BeikC un Pagalam. bet kā cilvēks (kas divus savas dzīves nomoda mēnešus tā pavadījis gandrīz nonstopā) atvemtu pārtiku izlietnē ne pa kam. nevaru. vairs nevaru
ņemot vērā tehnoloģiju attīstību es brīnos, ka tiešām nav uzbliezti tie roboti-baloži, kas mūs vēro.
es par tiem no senajām sazvērestības teorijām, nevsi National Geographic, protams
kura apdrošināšanas kompānija tev patīk un kāpēc? octa
rati un ragavas, protams, bet interesē
ir sajūtiņa, ka esmu Kaut Ko Aizmirsusi. veļu mazgāju jau trešo porciju, iepriekšējās izkāru, iemērcu bērna pleķainās bikses, virtuvi novācu, traukus nomazgāju, uz skolu paspēju laicīgi, uzrakstīju vismaz 2 svarīgas ziņas, zāles iedzēru. plānotājā nekas nav ierakstīts.
a kā lai tagad 1) zin, 2) mierīgi paguļ pāris stundiņas?!
šodien es:
- aizvedu skuķus uz skolu;
- atūsojos un izmasēju seju (tik laba ideja saspringtiem periodiem, ka tik atcerētos arī citreiz! nu tā masāža nevis atūsošanās)
- paēdu Hesītī lai galva labāk strādā (daudz OH);
- noliku CSDD teorijas eksāmenu!! (diez kā iet tiem pārējiem 7, kas pirms manis vakar nokārtoja)
- tagad drusku gribu pagulēt pirms atsāku strādāt par mammu
mazs solis cilvēcei, liels - cilvēkam. noliku autoskolas teoriju. šodien jau astotā pēc kārtas :D
vienīgais prieciņš ilgi gaidot transportu, kas negāja īsti pēc saraksta (mans kavēja, bet 15.tie pienāca pieci (!) pēc kārtas, bija redzēt to smuko leksusu (gan tumši pelēku). gribēšana nepārgāja
nu jau pa Satekles ielu un Maskačku braucu bez baigajām emocijām. pa ceļam uz Ogri gan brīžiem bija aaaaa iekšēji, kad bija jābrauc ar lielo ātrumu. patrāpījās man arī Nameja kolonna pa ceļam!
sanāca pailga pauze, bet nebija tik traki, tiešām izskatās cerīgi!
kā gadījās, kā ne (tiešām gadījās!) šodien biju Lucavsalā ar saviem un vēl diviem svešiem bērniem. ar šitiem var, man gan drusku vajag detoksu, bet tā kā sākām ap trijiem, citu peldētāju bija maz un aizbraucu kārtīgi iestiprinājusies (paēdusi, kafiju padzērusi, izgulējusies), nometāmies ēniņā un visi saprātīgā vecumā - tādā pat kā mans tabors un tie abi vienā mirklī izlīda no ūdens man aiz muguras ķiķināt un tusēt 'zem segas' pat nepaspēju pārgurt vaktējot lai nenoslīkst un skaitot 1-2-3-4-5-1-2-3-1-2-3 un kad mani rakās pa dubļiem pat telefonā palasīju grāmatu kādas piecpadsmit minūtes
vakar ieraudzīju un iemīlējos Lexus RX 2023* Copper Crest krāsā. rozā - tā mašīna ir ļoti skaista un rozā perlamutra ar siltu metālisku spīdumu. ik pa laikam man ir tieši tādas krāsas nagu laka.
nezinu, kad būšu gana pārtikusi lai ieietu salonā un iznāktu ar jaunu auto (kā pēc maizes veikalā), bet redz kur budžeta opcija :D rozā ekskluzīvs mersedess, kas lielāko daļu mūžiņa tupējis stāvvietā (nābadziņš!)
https://www.ss.com/msg/lv/transport/car
*https://www.autoblog.com/reviews/2023-l
tik netīri mati, ka niez galvas āda. pagulēju diendusiņu, pamodos nosvīdusi un visu vakaru nevaru saprast ko es kasos, kas man ir, es taču matus jau izmazgāju. jā. sapnītī
reāli iešanu uz darbu gaidu kā dzimšanas dienu. nezinu vai teikt 'tas ir vieglāk' būtu īsti atbilstoši, bet kā svētkus gaidu to iespēju būt tikai šeit un tagad (pat ja jādara 100 lietas reizē vai pamīšus jānīkst) un šito mentālo ģimnastiku ar laika menedžmentu darīt tikai vakarā nevis nepārtraukti
šodiena bija intensīva, bet riktīgi forša, lai gan jau ap kādiem 12iem sāku nevarēt un mentāli kārties augšā (error 404). man patīk 1. septembris un svinīgie, šodien tādos biju trijos (nu, ar nr.3 abas trijos), kopā kāda pilna darba diena sanāktu. sīkas bija aizrāvušās un uz skolu gribēja iet jau pusotru (!) stundu pirms sākuma, vakar vīrs aizveda zeltslotiņās, uztaisīju 8 pušķus, divi palika ķipa rītdienai, sapriecināju vienu citu ģimeni ar faktu. vienā mirklī bija patiesi saspringta situācija pie vārtiem jo man bija vienlaikus jābūt 3 (!!) vietās, bet vienu bērnu drusku atdevu citai ģimenei un tad ar pārējiem izdarīju tikšanās ar skolotājām lai gan grafiks mūzikas skolai līdz galam nav salikts
pa dienu man piezvanīja vīramāte, sapratu, ka grib ciemos, negribīgi sarunāju, ka atnāk ap pēc četriem, kad viss izdarīts. parakstīju visiem (!) mācību grāmatas, vienai ievākoju, jp tā atnesa man čupu ar pagājušā gada vāciņiem (drāma, jo otrai tādu nebija. Vtf? Hvz, poh)
un pēc tam kad man jau bija reāli nereāls sensorais overlouds iebāzu ausīs aizbāžņus un kādas 2 stundiņas pagulēju. Ir labāk
piešķirojām no rīta pusi lielā plastmasas Rimi maisa ar vecām burtnīcām, darba burtnīcām, piekrāsotām darba lapām u.t.t. izdzēru kafiju un tad vēl tesām uz pulciņu vietu, jo apsolīju vecākajam. tur knapi paspējām, viena dvīne sagribēja uz abiem kur kaut ko redzēja, otra uztaisīja skandālu, izrādījās otrā vietā arī šodien bija, vīrs mūs aizveda un palaida, tur bija mazāk vietas, drusku burzmiņa, nedaudz lietus, nāca migrēna, bet neatnāca, redzēju au un co (to sapratu kaut kad jau laikam pēc), aizbraucām paēst Tirgū, tur jau knapi varēju, bet kaut kā. nr.1 ēda Ausmeņa kebabu (man ļoti garšoja, tur laikam bija avokado tajā tortiljā iesmērēts un grillēts baklažāns), nr.2 plāno pankūku ar saldējumu un ogām, nr.3 Vīnkalnu Salami picu un es pati Boršča cūkas ribiņas ar brūkleņu mērci (kolosāla!!) jo sēņu zupa ar kartupeļu klimpām un stroganovs ar sēnēm bija izēsts, paspējām uz transportu, mājās nedaudz skandalējām par to kā (aibažubažuvaimanuvai viņai un GGGRRRHHRR man) saspiedies slapjš māla sūdiņš, piezvanīju mammu apsveikt dz.d. atdevu sīkiem videozvanu un varētu teikt, ka iekritu gultā nevarēt, bet gandrīz pabeidzu šķirot nr.2 (vācējs) darba burtnīcas un tad pēkšņi izrādījās pusdeviņi un jādod vakariņas (paldies Dievam vienam pietika ar pliku tēju, pārējiem tēju/bērnu kafiju + biezpienu ar zapti) un tagad horderis pabeidz šķirot un šo to pat atmeta. to, ko vienreiz izkrāsotu katru sūduku pārvilka ar krāsainu flomasteru
vēl es laikam salāgoju braukšanas, kuras kopā ar dzīvi bija pagrūti saplānot
karoče produktīvi, bet aaaaaa
/atkal iepazinos ar vienu mammu ar ko pagājušajā gadā tikāmies mūzikas skolas konsultācijās. nu kā iepazināmies - papļāpājām, apmainījāmies ar info un pieredzi, es zinu kā sauc viņas bērnu bet ne kā viņu pašu. klasika :D
tā kā es jau no kādiem 10tiem visu laiku kārtoju un tīru un šķiroju un to gandrīz nemaz neredz, atšķaidīsim sadzīvi ar domām par patiesi svarīgo - es ļoti Domāju (un pētu visādus sludinājumu saitus) par to, kādu mašīnu gādāt. parametri - kaut kas lēts, maziņš, ekonomisks, ar 5 durvīm, 5 sēdvietām, neizskatās krimināli, vēlams automāts (bet neesmu principiāla), ne ļoti zems (gribu braukt sēņot!), normāla izmēra bagažnieku, lai iesēžoties nav klaustrofobiska sajūta un nav jāstūrē guļus un vismaz priekšā pietiek vietas garam cilvēkam (esmu 1,70), nav sagrabējis sūds un vai es jau teicu - lēts? es pilnīgi noteikti negribu čakarēties ar kaut ko, kas pēc pirkšanas ir Jāuzlabo*. tehniskajai apskatei ir jābūt pirms vispār sāku skatīties uz visu pārējo. un tādus nesvarīgus parametrus kā nobraukums un vecums vispār neskatos. braukšu pa Rīgu (tādēļ maziņš), bet vajag lai var aizbraukt arī, nezinu, zelta Siguldu paskatīties, uz Dievmātes svētkiem Aglonā un tā. vislabāk man, protams, patīk ķipa džipi un miniveni, bet man vajag mašīnu uz īsu laika posmu pirms saprotu kādas īsti ir tās vajadzības un vēlmes, bet lai es varu to lietot ne tikai pamatvajadzībām, bet arī kaprīzēm - nu tur aizbraukt ciemos, ar taboru nopeldēties pie jūras etc un lai bērniem nav kauns ja draugi redz kādā mašīnā kāpj :D
principā man vajag Golfu (to, kam īsā pakaļa), tikai jaunākie golfi ir drusku lielāki par vecajiem un nav vairs nemaz tik ļoti lētāki kā viss kaut kas cits.
ko es vispār apsveru (ja neskaita to, ka man vajag vienradzi):
wv golf, polo
fiat 500L
opel astra, meriva
hyundai getz
hyundai i10 un i20
seat leon,
peugeot 207
renault
kia picanto
citroen c3
honda jazz
mazda2
toyota yaris
skoda fabia
nissan micra, mini un smart man patīk, bet īsti nebūs vienradža kategorijā. lai visu sarežģītu vēl vairāk - štuka. daudz (priekš krāma) un maz (priekš mašīnas), bet es zinu, ka tas ir izdarāms ar lielu devu pacietības, iedziļināšanās un nedaudz veiksmes. mamma savu mazda2 nopirka par štuku, turklāt sarkanu un ir ok. manuālā, protams, bet es kad bijām Ventspilī redzēju wv touran automātu, kas ļoti patika, bija 1100 un no ss.lv pazuda trīs stundu laikā :D :/
bija arī kkādi fordi un citas markas, kas atbilst kritērijiem, bet neatceros kuri modeļi un vispār esmu gatava uzklausīt ieteikumus un vienkārši aprunāties ar cilvēkiem kas ar kaut ko tādu ir braukuši, pirkuši, pārdevuši, iznomājuši. jo nu es esmu kļuvusi par cilvēku, kas pieraksta mašīnu numurus, ja uz virsbūves apkārt apejot nav uzrakstīts kas tas ir lai vīrs var iečekot kas tas ir. ja ir rakstīts, tad ierakstu blociņā un pēc tam pētu kas tāds dabūjams. un vispār daļa no nosauktajiem vecāki modeļi ir maziņāki nekā jaunāki. un ja es nopērku sēdies-un-brauc un pieaug pie sirds, neviens jau neaizliedz braukt ilgāk par pāris gadiem, sačibināt, piereģistrēt kā vēsturisko spēkratu un uzdāvināt bērnam 18. g.v. :D tā kā mašīna visticamāk būs vismaz pilngadīga, baigi ilgi arī nebūtu jāgaida.lol
* skaidrs jau, ka vajag apkopi, pārbaudīt bremzes, ķīmiski iztīrīt salonu, nomainīt riepas u.tml. es runāju par 'kārbai drusku kaut kas jānomaina', motors nedaudz klakšķ, pirms nākamās TA jāsametina pakaļējais tilts, it kā brauc, bet reizēm noslāpst un tad nevar iedarbināt, bet aķītis uzlikts jauns u.t.t.
un ja iepriekš benzīns/gāze uzreiz atmetu, jo baisi, tad vakar parunāju ar beibi, kam ir gāze, tas izrādās nav nemaz tik sarežģīti un biedējoši un tāds žāksts kā bija manai mātei tālajos laikos kad LV tikai sāka varēt šito izdarīt.
ļoti gribu pirtī. svētdien tas bija brīnišķīgi un es atcerējos cik tas ir jauki ar labu kompāniju pa pliko pērties un man arī gribētos kā manai mammai, kas gadiem ilgi ceturtdienās iet ar meitenēm pirtī. pirtis mainās (viena dega, cita nodega bet ne viņu dēļ), meitenes arī, bet tradīcija paliek
