Šodien kukaiņu diena. Daži bija tik inčīgi, ka vajag reģistrēties tajos dabasdatos, diviem pat ir bildes, viens gan ir tauriņš. Viens atnāca ēst princeses nr.2 banānu. Viss tāds pagarš, lieliem taustekļiem, visdrīzāk cietspārnis, tāds pagarš, bet tievs, kādi 2 cm, melniem plankumiem uz banānkrāsas ancuka un garām antenām, baigi dusmīgs neizskatījās. Princese briesmīgi apvainojās, lai gan pati to nelaimīgo pusbanānu nebija ar mieru ēst. Redzējām milzīgu smuku siseni ar spārniem. Tagad domāju par kāju skaitu, ieraudzīju spārnus un izlēmu, ka sisenis, bet man šķiet, ka bija ar. Tikko izkāpjot no mašīnas iztraucējām naktstauriņu, gan jau kādu no lācīšiem vai pūcītēm, tadu brūni oranžu un pūkainu. Tad bija skaists liels oranžs tautiņš brūniem punktiņiem dažādos izmēros, ne ļoti bieži redzēts.
Tad tur bija trilleris. Tāds liels un garš un tievs un ļoti jocīgs, no visiem kukaiņu veidiem drīzāk līdzīgs skudrai (baltās ķēves septītajā augumā) tikai ar gariem taustekļiem, spārniem un kādus 5+ cm garu durkli? Dibenā. Kopumā kādus 10 cm garš, brūns, sarkanbrūns un melns, vicināja visu ko var, izskatījās draudīgs un plēsīgs un man viņš riebās un biedās.
Atj. Jātnieciņš!!! Dziedavā viens pat tieši tāds (brrvea). Un vēl tur bija sarkanblaktis uz oša pie akas.
Nu jā, mugura sāka sāpēt vakarā, neko nelēju, uz beigām tik dažus spannīšus akas ūdens izcēlu, es domāju, ka pateicoties dārza mēbelei. Vīrs mani nosauca par dārgo, bet sagādāja feinu sēžamo, kurš drusku šļūkājas vajadzīgā augstumā. Un tas ar visām mr! Šķiet ka no gultas bez asā spilvena nebūtu izkāpusi, ļoti priecājos, ka sev to nopirku.
Un tagad man tas krēsls patīk tik ļoti, ka domāju moš tēvam tādu dz.d. sagādāt. Jo ko lai vispār uzdāvina cilvēkam kam patīk saņemt dāvanas, īpaši visādus dīvainus gadžetus, vēlams elektroniskus, bet pa lielam nekas nepatīk, neinteresē un viss ir slikti. Kaut gan aso paklājiņu arī varētu, viņš regulāri pārpūlas un manai dzīvei ir tā cita kvalitāte
