| 0 - 3 |  
porcelāna lellīte [userpic]

13. Jūlijs 2020 (10:40)

Tas, kas vakar ēda banānu, bija četrjoslu koksngrauzis (tik smuks un krāsains!). Vīrs redzēja vīgriežu-skābeņu ornamentblakti un vēl vienu, ko - jau aizmirsu. Lol


Un vakar es sapratu, ka pa lielam tie kukaiņi, kuri citus ēd, ir ar mazu galviņu un tādu ļaunu skatienu, jau tādi ērcīgi/dusmīgi no skata vien. Un tie pārējie, tādi lādzīgi, varbūt ātri skrien, varbūt var tev uzpūst smirdīgu vai kodīgu šļuru, bet nekodīs, nedurs, nekniebs u.tml. nu, tie, kas ēd lapas neizskatās ļauni. Man jau no bērnības šitā likās, beidzot noformulēju domu.
Bija tāda veca superīga grāmata par kukaiņiem, zivīm u.tml. trilleris, par spārē tur dudz bija, latviešu autora, ar zivi uz vāka, ja nekļūdos. Gribētos pārlasīt. 
Un to Mansarda dārgo Lielo sīkbūtņu grāmatu arī gribas daudz vairāk kā iepriekš

porcelāna lellīte [userpic]

12. Jūlijs 2020 (23:16)

Un vēl man šķiet, ka tur ir cikādes (Lielupes palieņu pļavās vispār var būt?).

Salasīju gailenes un daudz mini supersmukas sviesta beciņas.

Un redzēju kā kāda bišu karaliene grauž no veca krēsla koksni, nesen noskatījos īsu aizraujošu BBC video par lapsenēm un šodien bērniem pārstāstīju. Lapsene šitā nebija, pēc parastas bites arī īsti neizskatījās.

Un vēl tur ir vismaz 3 dažādu izmēru kamenes, vienām mājiņa zem ceriņu krūma

porcelāna lellīte [userpic]

12. Jūlijs 2020 (22:54)

Šodien kukaiņu diena. Daži bija tik inčīgi, ka vajag reģistrēties tajos dabasdatos, diviem pat ir bildes, viens gan ir tauriņš. Viens atnāca ēst princeses nr.2 banānu. Viss tāds pagarš, lieliem taustekļiem, visdrīzāk cietspārnis, tāds pagarš, bet tievs, kādi 2 cm, melniem plankumiem uz banānkrāsas ancuka un garām antenām, baigi dusmīgs neizskatījās. Princese briesmīgi apvainojās, lai gan pati to nelaimīgo pusbanānu nebija ar mieru ēst. Redzējām milzīgu smuku siseni ar spārniem. Tagad domāju par kāju skaitu, ieraudzīju spārnus un izlēmu, ka sisenis, bet man šķiet, ka bija ar. Tikko izkāpjot no mašīnas iztraucējām naktstauriņu, gan jau kādu no lācīšiem vai pūcītēm, tadu brūni oranžu un pūkainu. Tad bija skaists liels oranžs tautiņš brūniem punktiņiem dažādos izmēros, ne ļoti bieži redzēts.
Tad tur bija trilleris. Tāds liels un garš un tievs un ļoti jocīgs, no visiem kukaiņu veidiem drīzāk līdzīgs skudrai (baltās ķēves septītajā augumā) tikai ar gariem taustekļiem, spārniem un kādus 5+ cm garu durkli? Dibenā. Kopumā kādus 10 cm garš, brūns, sarkanbrūns un melns, vicināja visu ko var, izskatījās draudīgs un plēsīgs un man viņš riebās un biedās.
Atj. Jātnieciņš!!! Dziedavā viens pat tieši tāds (brrvea). Un vēl tur bija sarkanblaktis uz oša pie akas.

Nu jā, mugura sāka sāpēt vakarā, neko nelēju, uz beigām tik dažus spannīšus akas ūdens izcēlu, es domāju, ka pateicoties dārza mēbelei. Vīrs mani nosauca par dārgo, bet sagādāja feinu sēžamo, kurš drusku šļūkājas vajadzīgā augstumā. Un tas ar visām mr! Šķiet ka no gultas bez asā spilvena nebūtu izkāpusi, ļoti priecājos, ka sev to nopirku.
Un tagad man tas krēsls patīk tik ļoti, ka domāju moš tēvam tādu dz.d. sagādāt. Jo ko lai vispār uzdāvina cilvēkam kam patīk saņemt dāvanas, īpaši visādus dīvainus gadžetus, vēlams elektroniskus, bet pa lielam nekas nepatīk, neinteresē un viss ir slikti. Kaut gan aso paklājiņu arī varētu, viņš regulāri pārpūlas un manai dzīvei ir tā cita kvalitāte

  | 0 - 3 |