porcelāna lellīte [userpic]

skuķu lietas

8. Novembris 2012 (14:33)
garīgais: skaists

vislabākie ir tie bezvārdu komplimenti. šodien pat - kāpju lejup pa pils kāpnēm savos daiļajos zābakos gurnus liegi šūpodama (nav pat jāpūlas - šūpojas tāpat) pretī kāpj zolīds vīrietis uzvalkā (tā ap četrdesmit) mums vēl trajektorijas nesaskārās kad viņs jau apbrīnoja manas kājas kas ritmiski liek soļus vienu aiz otra tas bija viens no tiem mirkļiem kad laiks apstājas un tu ieraugi transcendentālu skaistumu un man ļoti liels prieks ka tādu skaistumu ierauga skatoties uz mani (sen jau bija laiks, kur tie gadi)
viņam patika un man patika ka viņam patīk
sīkums bet patīkami
tādēļ negauzīsimies par to cik mums apavu un par tām reizēm kad nejauši gadās nopirkt jaunus

Comments

Posted by: dominika ([info]dominika)
Posted at: 8. Novembris 2012, 22:25

nez, kā tu tik droši zini, ka apbrīnoja un apbrīnoja tieši tevi?

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 8. Novembris 2012, 23:47

uz kāpnēm bija divi cilvēki, viens biju es

Posted by: dominika ([info]dominika)
Posted at: 9. Novembris 2012, 00:00

un? es vienkārši tiešām nesaprotu, kā var būt tik pārliecināta, ka otrs cilvēks apbrīno tevi - nulabi, paskatījās, bet tas taču uzreiz nenozīmē, ka jūsmo.

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 9. Novembris 2012, 00:28

šī ir interneta dienasgrāmata, tātad kā žanrs a priori subjektīvi atspoguļoti fakti. es jau nerakstu, ka mums būs gadsimta romāns, trīs bērni, mēs nomirsim vienā dienā, vienkārši mirklis, kas nedaudz uzlaboja garastāvokli. kādu man vien zināmu iemeslu dēļ izvēlējos to aprakstīt tieši tādā veidā, kā tobrīd izjutu. un kas tajā tik ārkārtīgs un slikts? vai tad viņam par to gabals nokritīs?

Posted by: dominika ([info]dominika)
Posted at: 9. Novembris 2012, 09:36

Jājā, protams, subjektīvi. Neapvainojies, lūdzu - tu mani pārprati. Es jautāju, jo man patiešām sasodīti gribas zināt, kā citas sieviets var būt tik pārliecinātas, ka pret viņām vērsts vīrieša skatiens nozīmē kaut ko tieši vienu - jo man šķiet, ka ir ļoti reti gadījumi, kad tas tiešām ir tik acīmredzams. Vai arī es vienkārši neprotu to pamanīt. Tāpēc domāju - nez kādas ir pazīmes?

Posted by: porcelāna lellīte ([info]neraate)
Posted at: 9. Novembris 2012, 11:23

es neapvainojos, es paskaidroju. varbūt šis bija tas retais gadījums. es nezinu, kā, varbūt tā bija viņa sejas izteiksme, kas mainījās no vienaldzīgas uz apmierinātu tieši skatīšanās laikā. sanāca tāds kā bezvārdu flirts

/tā es aizrakstīšos līdz Džūditas Maknotas līmenim :D
man ir grūtības ar emociju izteikšanu vārdos, nespēju to formulēt
jāpiebilst gan, ka neuzskatu sevi par pasaules nabu vai Klaudiju Šīferi, man nešķiet, ka visi čaļi, kas uz mani vienreiz paskatās ir mīlas vergi, tādas pašapziņas man nav

Posted by: dominika ([info]dominika)
Posted at: 9. Novembris 2012, 12:03

nu skaidrs. forši jau ir, kad tā notiek. es laikam pārāk tiecos atrast izskaidrojumu intuitīvām lietām.

7 Lasīt komentārus piebilst