skuķu lietas
8. Novembris 2012 (14:33)
garīgais: skaists
garīgais: skaists
vislabākie ir tie bezvārdu komplimenti. šodien pat - kāpju lejup pa pils kāpnēm savos daiļajos zābakos gurnus liegi šūpodama (nav pat jāpūlas - šūpojas tāpat) pretī kāpj zolīds vīrietis uzvalkā (tā ap četrdesmit) mums vēl trajektorijas nesaskārās kad viņs jau apbrīnoja manas kājas kas ritmiski liek soļus vienu aiz otra tas bija viens no tiem mirkļiem kad laiks apstājas un tu ieraugi transcendentālu skaistumu un man ļoti liels prieks ka tādu skaistumu ierauga skatoties uz mani (sen jau bija laiks, kur tie gadi)
viņam patika un man patika ka viņam patīk
sīkums bet patīkami
tādēļ negauzīsimies par to cik mums apavu un par tām reizēm kad nejauši gadās nopirkt jaunus
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es neapvainojos, es paskaidroju. varbūt šis bija tas retais gadījums. es nezinu, kā, varbūt tā bija viņa sejas izteiksme, kas mainījās no vienaldzīgas uz apmierinātu tieši skatīšanās laikā. sanāca tāds kā bezvārdu flirts
/tā es aizrakstīšos līdz Džūditas Maknotas līmenim :D
man ir grūtības ar emociju izteikšanu vārdos, nespēju to formulēt
jāpiebilst gan, ka neuzskatu sevi par pasaules nabu vai Klaudiju Šīferi, man nešķiet, ka visi čaļi, kas uz mani vienreiz paskatās ir mīlas vergi, tādas pašapziņas man nav