skuķu lietas

vislabākie ir tie bezvārdu komplimenti. šodien pat - kāpju lejup pa pils kāpnēm savos daiļajos zābakos gurnus liegi šūpodama (nav pat jāpūlas - šūpojas tāpat) pretī kāpj zolīds vīrietis uzvalkā (tā ap četrdesmit) mums vēl trajektorijas nesaskārās kad viņs jau apbrīnoja manas kājas kas ritmiski liek soļus vienu aiz otra tas bija viens no tiem mirkļiem kad laiks apstājas un tu ieraugi transcendentālu skaistumu un man ļoti liels prieks ka tādu skaistumu ierauga skatoties uz mani (sen jau bija laiks, kur tie gadi)
viņam patika un man patika ka viņam patīk
sīkums bet patīkami
tādēļ negauzīsimies par to cik mums apavu un par tām reizēm kad nejauši gadās nopirkt jaunus