šī ir interneta dienasgrāmata, tātad kā žanrs a priori subjektīvi atspoguļoti fakti. es jau nerakstu, ka mums būs gadsimta romāns, trīs bērni, mēs nomirsim vienā dienā, vienkārši mirklis, kas nedaudz uzlaboja garastāvokli. kādu man vien zināmu iemeslu dēļ izvēlējos to aprakstīt tieši tādā veidā, kā tobrīd izjutu. un kas tajā tik ārkārtīgs un slikts? vai tad viņam par to gabals nokritīs?