Padoms vajag. Mopēds nava mans
Tātad situācija: bd pirmdien bijis incidents, kad audzīte rāvusi sīko aiz auss tā, ka tur ir pušums. Izrādās ir vēl citi vecāki piedzīvojuši dažādas citas vardarbīgas epizodes no konkrētās personas. Ko var darīt no malas trešā persona, kam nav vienalga (mātei arī nav, bet viņai objektīvu iemeslu dēļ nav diži daudz resursu) un kam ir mātes pārsūtīta bilde no Whatsapp?
Gaidu nopietnus ieteikumus. Vadība atrunājas, ka audzīte pieradusi strādāt ar lieliem bērniem, šobrīd ejot kkādos kursos, iepriekšējā auklīte nomainījusi grupu jo it kā nevarēja izturēt kā izturas pret bērniem. Bērns ies citā grupā, bet problēma paliek.
Karoče tagad var arī anonīmi, tikai anonīmos komentārus laikam nevaru izdzēst :D
Par bērnudārziem ne vella nezinu, taču gan jau ir kāds uzraugošais dienests (kur nu bez birokrātijas?!), kur painteresēties. Nu tā nevis sūdzoties, bet pieklājīgi: "Ja audzināšanas procesā ir radusies fiziska traumiņa, vai bd vajadzētu parūpēties par medicīnisko apkopi?" Noreaģēs.
Man šitā sanāca ar audžumeitu pirmajās klasītēs, kur skolotāja vieglu roku NV pārtaisīja par 1. Tā kā man bija pārliecība, ka tā nedrīkst (tā vismaz biju lasījis/dzirdējis), vispirms uzvaicāju pašā skolā. Tur man klases audzinātāja atbildēja, ka tas ir mācību pārzines rīkojums, fiksēts noteikumos, saskaņots ar visām instancēm. Tā kā pats esmu bērnu mocītājs, aizrakstīju uz IKVD, vai es arī tā drīkstu. Rezultātā, man pat negribot, audžūmeitas apmeklēto pamatskolu izdrāza pēc pilnas programmas.