Vīrs piecēlās tumsiņā, aizbrauca uz saullēktu. Es pamodos padzerties un nevaru vairs aizmigt. Mātes māsīca ar vīru c+, viņai drusku vieglāk, bet smagi; brālēns c+, gadu vecs bērniņš mājās. Visi nevakcinēti.
Tēvs pagaidām vēl vesels. Māte pirmdien sāk jaunu darbu ar bērniem. Viens nevakcinēts, otram AZ galīgi veca, apvainojās, kad teicu, ka viņi tādi pat gudrie kā tie pirmie, kam nepaveicies saslimt.
Kā būs, tā būs. Kā būs, tā būs. Atlaist un pieņemt. Es nevaru pieņemt lēmumus citu pieaugušu cilvēku vietā, viņiem ir tiesības arī kļūdīties.
Raizējos.
Man A no darba nes ziņas, ka ir saslimušie.
Viens kolēģis pats vesels, bet sieva ar mazu bērnu ar c19 slimnīcā. Visi nepotēti.
Ar tēti runājām par trešo poti. Tas noskaņojums tāds, ka vajadzētu, bet jānogaida, lai vismaz pirmo saņem tie, kas tagad drudžaini čipējas. It kā jau arī nav 6 mēneši kopš otrās. Bet, nu, tad vismaz decembrī gan jārevakcinējas.