31. Oktobris 2021 (07:08)
Vīrs piecēlās tumsiņā, aizbrauca uz saullēktu. Es pamodos padzerties un nevaru vairs aizmigt. Mātes māsīca ar vīru c+, viņai drusku vieglāk, bet smagi; brālēns c+, gadu vecs bērniņš mājās. Visi nevakcinēti.
Tēvs pagaidām vēl vesels. Māte pirmdien sāk jaunu darbu ar bērniem. Viens nevakcinēts, otram AZ galīgi veca, apvainojās, kad teicu, ka viņi tādi pat gudrie kā tie pirmie, kam nepaveicies saslimt.
Kā būs, tā būs. Kā būs, tā būs. Atlaist un pieņemt. Es nevaru pieņemt lēmumus citu pieaugušu cilvēku vietā, viņiem ir tiesības arī kļūdīties.
Raizējos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tagad toč nevienam darbam nav laika organizēt izbraukumvakcināciju. Cīņa, lai vispār ikdienas darbu nodrošinātu.
Man labi, ka tētis ziemā faktiski nestrādā (un vispār darbs ir savā "kabinetā" kravas mašīnā :D), mammai darbā savs skabūzis.
Bet, nu, bērniem skola... A darbā cilvēkus satiek.
Un es taču atteicos pieņemt šai pagarinātajā brīvlaikā vīramāti uz vizīti "kaut vai uz stundiņu ārā". Tā ciemaslota grib ar diviem vilcieniem šurp un diviem atpakaļ kratīties! Un ne jau pie mums vieniem viņa šitā brauc. Skatos FB bildes un "priecājos". Turklāt skolotāja, lab, ka vismaz tai vecumgrupai, kur būs attālināti un jaunatne jau daudz savakcinējusies.