31. Oktobris 2021 (07:08)
Vīrs piecēlās tumsiņā, aizbrauca uz saullēktu. Es pamodos padzerties un nevaru vairs aizmigt. Mātes māsīca ar vīru c+, viņai drusku vieglāk, bet smagi; brālēns c+, gadu vecs bērniņš mājās. Visi nevakcinēti.
Tēvs pagaidām vēl vesels. Māte pirmdien sāk jaunu darbu ar bērniem. Viens nevakcinēts, otram AZ galīgi veca, apvainojās, kad teicu, ka viņi tādi pat gudrie kā tie pirmie, kam nepaveicies saslimt.
Kā būs, tā būs. Kā būs, tā būs. Atlaist un pieņemt. Es nevaru pieņemt lēmumus citu pieaugušu cilvēku vietā, viņiem ir tiesības arī kļūdīties.
Raizējos.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Tādēļ jau es pārszivoju, viņiem šonedēļ 4 dienas aizbraucamā ērta attālumā bija pošubuss. Citādi tikai ģ.ā. prakses (muhaha, tas nestrādā, ja jauda ir max 30 potes nedēļā) vai slimnīca, kur ar speciem no Rīgas vīnekdā sapotē zem simta cilvēku, jāzvana pierakstam caur poliklīniku (labu veiksmi), četru ciparu valsts mēroga tālruni (labu veiksmi) vai elektroniski ar ibanku (labu veiksmi). Cilvēks gaida, ka tāpat kā pavasarī darbs organizēs, a darbā šobrīd karantīnas un saslimušie, ticu, ka priekšniecība līdz domai vienkārši nav tikuši.
Man novilka otro poti un revakc. laikam decembrī, bet man nav principiāli, ja sīki jau būs sačipoti, es varu pagaidīt, jo šobrīd tiešām gandrīz nekur neeju (tantuks vakaros un 2 min trolejbusā, ja der pēc saraksta un komstundas, parasti eju kājām). Veikali šobrīd atkrīt jo nav spēka, skola jau 2 ned.nav un uz bd neies, kamēr nebūs vismaz gripas potei imunitāte/man nokārsies sistēma/attālināti jāmācās