Ļoti gribu maiku ar bildi (tādu, kādas kādreiz tirgoja pēc rokkoncertiem): 'Ļaujiet ķenguram gulēt kā viņam patīk'
Ļoti gribu maiku ar bildi (tādu, kādas kādreiz tirgoja pēc rokkoncertiem): 'Ļaujiet ķenguram gulēt kā viņam patīk'
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 4. Marts 2021, 22:33
|
Kamēr cilvēks ļoti intensīvi iznīcinās dabiskās dzīves vides, zoo ir vajadzīgi arī kā rezervuārs genofondam vai pēdējā iespēja apskatīties sugu, pirms tā izbeidzas. Diemžēl ļoti daudziem cilvēkiem (ne tikai bērniem) tā ir arī gandrīz vienīgā iespēja apskatīt dzīvniekus puslīdz pietuvinātā vidē lai gan ļoti ceru, ka uzlabos apstākļus visiem tiem, kam ir slikti, lai gan baigi atkarīgs no sugas mārketinga. Diez vai mūsu dzīves laikā piemēram čūskām uzcels normālu mūsdienīgu ēku ekspozīcijas izvietošanai.
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 4. Marts 2021, 22:42
|
par to jau arī ir mana bēda. mēs zinam, kas notiek un kāpēc, bet neko īsti lietas labā nedaram, dažādu iemeslu dēļ. katram savi.
lielajam vairumam dzīvnieki vispār ir vienaldzīgi. savukārt turēt nebrīvē dzīvniekus tikai, lai apskatītu. kkā škiet pārāk švaks iemesls.
cik sevi atceros, man ļoti ir patikuši dzīvnieki. zoo bija mana mīļākā vieta, kurp doties. vecāki stāsta, ka jau no 2 gadu vecumu tā esot bijusi vienīgā atbilde, kad man jautājuši, kurp es vēlos doties pastāgāties. da iz ziloņmāja un lauvu māja man nesmirdēja. tas viss 80tajos.
Dž.Darels absolūti mīļākais rakstnieks. Labi atceros, ka viņš jau tad cēla trauksmi par to, cik strauji izzūd sugas.
Bet mūsdienu globalizētajā pasaulē tādi zoo ir kkas ļoti novecojis, kas būtu strauji jāmaina. Bet mums tam visam nav politiskās gribas, jo iemesli.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 4. Marts 2021, 22:54
|
Zoo nav cilvēku izklaidei (ja neskaita peting zoo), apskates funkcija labā zoo ir tikai viens maziņš aspekts. Un arī tas mazais labais ko var izdarīt ir labāk nekā nekas, gan tiem diviem apdraudētās sugas bruņurupučiem (no kuriem viens iespējams mirst), gan daudziem citiem. Tieši iedziļināšanās un izpratne ir palīdzējušas vairākas sugas atjaunot savvaļā dabiskajā vidē. Un ja tā skarbi paskatās, ja nebūtu aizsākusies zoo kustība, ja nebūtu tāda Darela ar visiem viņa labajiem un ne tik labajiem darbiem, liela daļa no tā, kas šobrīd dzīvo zoo, sen būtu izšauti, nodīrāti, samalti ķīniešu medicīnas pulverī
Un visādi kuriozi gadījumi kā ar Eskobara nīlzirgiem, ieguglē, interesanti.
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:03
|
nevienu brīdi nenoliedzu zoo nopelnus, saku, ka tas ir noiets etaps. vajag jaunu konceptu, kas bāzēts tieši uz ģenētikas saglabāšanu un atjaunošanu savvaļā.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:21
|
Nu ar to ģenētiku arī ir kā ir, citādi sanāk kā Dānijā, kur jauna vesela, bet ģenētiski mazvērtīga (jo dažādu pasugu mix) žirafe jānošauj ar naglu dzenamo, jāizķidā un jāizbaro zvēriem. Vai kā suņu šķirņu selekcijām, kur šobrīd daļa iespējamas tikai pateicoties medicīnas attīstībai un dzīves kvalitāte dažām šķirnēm arī apšaubāma, toties smuki. Un pavisam atšķirīgi nekā tas, ar ko tas viss sākās vai kā tas izskatījās pirms 50 gadiem. Visur, kur iejaucas cilvēks ir risks ļoti sačakarēt, jo rezultāts ļoti atkarīgs no izpratnes, bet nu diez vai arī bez cilvēka apzinātas darbošanās var saglabāt un saglābt
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:24
|
ar to saglābšanu mums ir kā ir. man ļoti izskatās, ka labākais, ko varam darīt ir, likt dabu mierā, viss atjaunojas neiedomājami ātri, ja tam ļauj.
bet atkal jau, iemesli.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:29
|
Kā to ņem. Mežmalas atstājot mierā ja nepaveicas, tad nevis dabiskā pļava, bet zeltslotiņu plantācija un pāris gadu laikā neaug vispār pilnīgi nekas. Vai jūrmalā suņu rozes. Ir ļoti daudzas vietas, biotopi un sugas, kuru izdzīvošanai ir vajadzīgs cilvēks un viņa darbība, arī tevis nīstā lopkopība
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:36
|
šādu argumentāciju ir daudz nācies dzirdēt, bet švaki tur kritiku. tiešām tev šķiet, ka, ja mēs (cilvēki) pazustu, tad pāris gadu laikā tevis pieminētajās vietās būtu tuksnesis? var jau par sevi būt augstās domās, bet vajag arī kkādas robežas.
lopkopības nebija pirms pāris desmitiem tūkstošu gadu, nez kā daba iztika (:
man patīk, kad mednieki stāsta, cik ļoti bez viņiem viss būs slikti. uzjautrinošas pasakas.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 4. Marts 2021, 23:54
|
Kur es tur par tuksnesi? Ļoti daudziem augiem ir vajadzīgi specifiski apstākļi, ja pie mājas grib piejūras stila dabisko pļavu, tā ir ne tikai jānopļauj, bet jānovāc. Bioloģiskā daudzveidība ir ļoti smalka lieta. Pazūd putniņš, izbeidzas kociņš, jo tā sēklas nevar fermentēties konkrētā gremošanas sistēmā. Dabā vispār notiek attīstība, bet pat ja cilvēku izņem no šī vienādojuma, mēs aiz sevis daudz ko atstāsim. Arī milzīgas monokultūru platības. Galu galā arī kosas un papardes kādreiz bija milzīgas un auga mežos. Ja tu atkāptos no tā, cik slikti ir tas, ka audzē lopus un kādās mēs vispār esam augstās domās par sevi, arī ieraudzītu ko tie citi cilvēki grib pateikt. Tieši tāpat kā to ilgo laika posmu, kopš pieradinājām suņus, ir mainījušies viņu gēni, mainās un pielāgojas arī mazakas radībiņas un augi. Un lielai daļai dzīvās dabas cilvēka eksistence ir būtisks priekšnosacījums pastāvēšanai konkrētā vietā, klimata joslā vai vispār. Ne tikai zarnu mikroflorai. Dabā nav istabas augu. Tādi ir pateicoties mums. Dabā nebija tritikāles. U.t.t.
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 5. Marts 2021, 00:08
|
vispār neaug nekas man asociējas ar tuksnesi.
nuja, tur jau tā lieta, ka mūsu domāšana ir tieši tāda, pie mājas gribas piejūras stila dabisko pļavu, tad... katram ir viedoklis kā kur kam ir jābūt. cik saprotu nepalīdzēs nopļaut, novākt, vajag tos lopus, kas noēd. tikai kāpēc tiem ir jābūt obligāti mājlopiem?
kāpēc man ir jāatkāpjās no tā, ka lopkopība ir ārkārtīgi resursus patērējoša, neētiska un nevajadzīga?
vot par to, ka lielai daļai cilvēka eksistence ir nepieciešama nekādi nevaru piekrist. tikai domifiscētajām sugām, vārnām, zvirbuļiem utt, neatcros terminu un zarnu mikroflorai, šo sugu ir salīdzinoši ļoti maz. šī nav pirmā masu izmiršana, ja ticam vēsturei. kkā atguvās bez cilvēka, kurš, šobrīd ir galvenais izmiršanas iemesls.
sausais atlikums būs tāds, ka mēs (homo sapiens) būsim zaudētāji. es nesaprotu, kāpēc ir tik grūti mainīt ieradumus, kaut palēnām, kaut nedaudz, labi apzinoties, kas notiek un kādu ietekmi tas atstāj. tā vietā tiek sadomātas neskaitāmas atrunas.
Posted by: porcelāna lellīte (neraate)
Posted at: 5. Marts 2021, 00:40
|
Arī tuksnesī ir dzīvība un šis tas aug (ne tikai kaktusi un sukulenti, starp citu) un daudzi dzīvo. Un arī tuksnesis nav tikai viena veida.
Nevari vai negribi piekrist, ka cilvēks nav visa ļaunuma sakne, kaut tu izčibētu? Domesticētās sugas ir tikai tās, kuras cilvēks ir pieradinājis, ilgstoši turējis un tajās ir notikušas genotipa un fenotipa izmaiņas. Tas ir visi mājdzīvnieki. Tomēr sugas, kurām ar cilvēku ir simbioze ir daudz daudz vairāk. Bet nu tur protams, svarīgi, ko vispār katrs saprot ar jēdzienu 'dzīvnieks' un kas tas skaitās vai neskaitās. Jo vispār jau dzīvnieki ir visi, arī bezmugurkaulnieki, kas nebūt nav mīlīgi un pūkaini. Par augiem es te ne, no tiem es neko daudz nesaprotu. Un ja tajās sugās kā atsevišķas vienības ieskaita arī mikrobiomu, kopā sanāk ļoti daudz, jo cilvēka gremošanas sistēmā ir ap 3 kg baktēriju. Un ne jau tikai viena veida. Ja ieskaita vīrusus, tad vispār.
Posted by: zazis (zazis)
Posted at: 5. Marts 2021, 09:30
|
cilvēks ir pie vainas šobrīdējai masu izmiršanai un straujam biodiversitātes samazinājumam. gan es kkad izčabēšu, bet šie ir nepatīkami fakti, kurus es turpināšu atkārtotes nepārāk ticu ļaunumam, vienkārši ignoranti dzīvnieki, kuri daudz par strauju nokļuva barības ķēdes augšgalā.
simbioze mums ir ar salīdzinoši ļoti maz sugām.
neapšaubu, ka ir. bet ko tur dara, piemēram, kamielis vai vilks, nav skaidrs. vai nīlzirgs, vai ziloņi(to laikam vairs nav, tas bija viens no bēdīgākajiem skatiem, ko tur varēja piedzīvot). ai, to varētu turpināt un turpināt.
uzskatu, ka zoo šobrīdējā stāvoklī ir tikpat novecojis iestādījums kā kādreiz zvērnīcas.