Nu ar to ģenētiku arī ir kā ir, citādi sanāk kā Dānijā, kur jauna vesela, bet ģenētiski mazvērtīga (jo dažādu pasugu mix) žirafe jānošauj ar naglu dzenamo, jāizķidā un jāizbaro zvēriem. Vai kā suņu šķirņu selekcijām, kur šobrīd daļa iespējamas tikai pateicoties medicīnas attīstībai un dzīves kvalitāte dažām šķirnēm arī apšaubāma, toties smuki. Un pavisam atšķirīgi nekā tas, ar ko tas viss sākās vai kā tas izskatījās pirms 50 gadiem. Visur, kur iejaucas cilvēks ir risks ļoti sačakarēt, jo rezultāts ļoti atkarīgs no izpratnes, bet nu diez vai arī bez cilvēka apzinātas darbošanās var saglabāt un saglābt