Tas mirklis, kad ķemertiņā pliku pakaļu apsēdies tīksmīgi čurāt milzu caurumā un tev aiz muguras, paldies Dievam ne pārāk tuvu, no nekurienes dziļumiem izbizina sirsenis un tu sastingsti, aizturi elpu (lielākoties visiem šitajiem nepatīk zīdītāju izelpas ēm smaka) un ceri, ka šī augstdzimusī karaliskā persona savu pili būvēs kur citur
hahahah, nu godīgi sakot, es ieejot kkādā toi-toi vienmēr ieklausos, vai iekšā nelido kkur lapsene vai irsis, pirms novelku bikses. Vai vismaz nerāpo lieli zirnekļi. Ja tur kaut kas ir, tad neeju vai meklēju krūmiņus :D