Tas mirklis, kad ķemertiņā pliku pakaļu apsēdies tīksmīgi čurāt milzu caurumā un tev aiz muguras, paldies Dievam ne pārāk tuvu, no nekurienes dziļumiem izbizina sirsenis un tu sastingsti, aizturi elpu (lielākoties visiem šitajiem nepatīk zīdītāju izelpas ēm smaka) un ceri, ka šī augstdzimusī karaliskā persona savu pili būvēs kur citur
Nu, bet ir kādreiz gadījies, ka tas irsis/sirsenis metas virsū?
Man ne. Pat situācijā, kad atverot "butkas" durvis augšā rēgojas apdzīvots pūznis un es (un citi pirms un pēc manis) tomēr sēžos un savas darīšanas paveicu.
Es esmu par viņu reabilitēšanu. Nav, vnk, ko viņus aiztikt.