kopš chimera sāka tā nopietnāk ņemties ar indiešu ģimeņu tēmām un kopš manā freidlistē un starp tiem, kas mani lasa, arvien biežāk (vai drīzāk konsekventāk) ir ieraksti par psihoterapijas tēmu es daudz domāju. citreiz ir tādi komentāri, kuros gribētu turpināt sarunu, bet grūti saprast par ko tieši, jo būtu daudz ko piebilst, man arī pēdējā laikā grūti izteikties kodolīgi un nepārprastai, turklāt saglabājot domu un iekšējo pārliecību, ka beigās paliek 'ai nu lai'. bet žēl. bet tas ir arī svētīgi - tā doma var viļāties un muļāties un šad tad kaut kas iznāk. reti gan ir laiks nestaidzīgi pierakstīt
nu jā. man daudz jādomā par tām ģimenēm. es zinu ļoti ļoti maz tādas latviešu (o.k, Latvijā esošas) ģimenes, kas ir siltas kā vanna, kurā gribas iegulties. ir jau arī tā, ka mēs varam cits bez cita, t.i. nav objektīvas vajadzības būt kopā jo citādi nevaram. tajā pat laikā arī disfunkcionālās, nepilnās un visādās citādās ģimenēs kas ir manā lokā ir rūpēšanās. nu tā, ka kāds izmācās, dabū darbu, sāk palīdzēt ģimenei kaut ar mazumiņu, tad dabū labāku darbu, atdod studiju un studējošo parādus/palīdz atmaksāt hipotēku, tad sāk nostāties uz kājām, pamazām atliekot naudu citu ģimenes locekļu izglītībai vai sponsorējot kādas dārgākas vajadzības. nu un tā simtiem variācijās
Comments
|
Posted by: austra (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 15:12
|
|
nē, es arī domāju, ka latvieši ir labi un atbalsta ir daudz, bet es nekad neesmu saņēmusi finansiālu atbalstu, nekad neesmu nevienam sniegusi tādu, un arī neredzu apkārt, ka tas strādātu arī draudzīgu ģimeņu iespaidā. man liekas, ka nauda kā reizi var visu sačakarēt :)
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 15:14
|
|
arī draudzīgu ģimeņu vidē, ne iespaidā :)
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 15:19
|
|
nemāku izteikties.
resp, man nolasījās, ka par galveno atbalsta formu Tu uzskati finansiālo, un es gribēju teikt, ka, manuprāt, galvenā atbalsta forma ir emocionālā.
|
Posted by: f (
f) Posted at: 22. Janvāris 2020, 15:34
|
|
bet varbūt tomēr galvenā atbalsta forma ir tā, kura eksistē? ne visi māk emocionāli atbalstīt, citi atbalsta materiāli (un otrādi). kā nu kuršmāksavu mīlestību izrādīt :)
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 16:25
|
|
protams, man vnk nav bijis bagāta onkuļa, varbūt man vienkārši skauž :) un esmu sev iestāstījusi, ka naudas lietām ģimenē nav jābūt. (starp citu, kā reizi, man IR bagāti onkuļi, no kuru bagātības es esmu redzējusi tik vien kā garneles deviņdesmitajos dzimšanas dienu svinībās) :)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 22. Janvāris 2020, 16:02
|
|
Nē, galīgi ne. Man šķiet, ka galvenā atbalsta forma ir tāda, kādu konkrētais cilvēks var un grib sniegt. Ideāli, ja sakrīt ar to, kas atbalstītajam cilvēkam tobrīd ir vajadzīgs.
Es saprotu, kā no manas cibas šis varētu nolasīties, bet mani vairāk interesē un nodarbina finansiālās autonomijas jautājumi un emocionālā brīvība, jo man iekšēji ir ļoti sarežģītas attiecības ar naudu. Kā tādu. Jau ļoti ļoti sen.
Esmu bijusi bez darba un ļoti bagāta (pirms gadiem 10, kontā man bija kādi divi tkt, cik bija mēnešalga latos neatceros), esmu bijusi krutā amatā ar septiņdesmit centiem makā pēdējo reizi normāli ēdusi siltu maltīti pirms četrām dienām un pēc tam dabūjusi stresot ko bandīti ar mani iesāks, jo domāja, ka apzagos. Un abas spektra puses man deva atklāsmi, jā. Sūds tā nauda un kreņķis, laimīgs vari būt ja Maslova piramīdas apakšiņā viss kārtībā un nav emocionālo sūdiņu. Viegli nāca, grūti gāja, grūti nāca, viegli gāja, te bija, te nav un tāpat paliek viss cits kas ir ilglaicīgāks un svarīgāks. Un laime šobrīd un puslīdz stabilitāte par rītdienu ir viss
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 16:24
|
|
vo vo
Sūds tā nauda un kreņķis, laimīgs vari būt ja Maslova piramīdas apakšiņā viss kārtībā un nav emocionālo sūdiņu. Viegli nāca, grūti gāja, grūti nāca, viegli gāja, te bija, te nav un tāpat paliek viss cits kas ir ilglaicīgāks un svarīgāks. Un laime šobrīd un puslīdz stabilitāte par rītdienu ir viss
---
:)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 22. Janvāris 2020, 16:29
|
|
Bet no otras puses nav tik melnbalts. Ir viegli tā domāt un dzīvot no roltoniem ja esi viens. Ar trīs piekabītēm (plus vēl Rīgas bd čakru) es ik pa laikam naktī mostos no murgiem kuros vīrs jāglabā un man ir psc, jo Nebūs Naudas. Un tas ir psc jo parāda ka šādā mazticamā scenārijā visas citas lietas un problēmas ir mazsvarīgas
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 16:56
|
|
protams, bet nav tā, ka, ja sūdi skar ventilatoru, tad tomēr "pasaule sadotos rokās"? man liekas, ka kaut vai mēs te cibā visi samestos Tev jaunai mājai :) es, protams, pārspīlēju, bet tomēr. pavisam vieni jau nu mēs neviens neesam, ģimene var būt arī draugu loks.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 22. Janvāris 2020, 17:08
|
|
Protams, cilvēks nav vientuļa sala, bet šis viss man tomēr parāda, ka vajag iet un rakņāties, jo es zinu no kurienes tai herņai kājas aug, bet nav īsti skaidrs ko ar to iesākt un kur tos nosmeltos ēm sūdiņus likt.
Jo man iekšā ir pati-pati-pati, sieviete kā Igdrasils, kā tas teiksmainais bruņurupucis, kas uz muguras tur ziloņus kas tur pasauli
|
Posted by: austra (
au) Posted at: 22. Janvāris 2020, 17:38
|
|
Tāpēc arī gribi šķirties, lai pierādītu, ka pati pati?
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 22. Janvāris 2020, 21:31
|
|
Negribu, lai gan dažreiz tiešām liekas, ka tā būtu objektīvi labāk visiem iesaistītajiem.
Mēs vnk esam kardināli atšķirīgi cilvēki, kas iepazīstas tagad, jau kopdzīves procesā +3, reti satiekas, vēl retāk sarunājas, plus vēl ikdienas loģistika, sarežģīta paplašinātā ģimene un es pati vienu soli no nerviem čupā
Ja tas tā nolasījās, tad tā nebija domāts. Es par to aspektu, kā arī ne ļoti emoc.u.tml atbalstošās atbalsta finansiāli jo ir tā vajadzība. Un galīgi ne tādā atpirkšanās jautājumā
Bet es arī laikam neesmu meinstrīmā, jo es ļoti daudz atbalsta savā dzīvē esmu saņēmusi arī no svešiem cilvēkiem un galīgi neuzskatu ka latvieši slikti