es ceru, ka man nekad nebūs jāpieņem būt vai nebūt lēmums. ko nu arī tikai tad, ja vietā kur bērniem traucē. jo nu šovakar tiešām sirds apsāpējās, ieraugot tortes izmērā noliktu sirseņu pūzni ar kāpuriem iekšā. beigtiem. mājiņu izjauktu. un nē, man nepatīk irši es no tiem baidos. bet vai nu uzreiz jādara šitā?!
ar šo es svinīgi apsolos, ka ja tikšu pie mājas un ja tā būs sterilu māju ciema pašā vidū, vismaz kukaiņu viensīcu un tauriņu dārzu gan es pacentīšos ierīkot. gan jau kaut kur arī kādu dēļa galu atstāšu sapūdināties
es rakstīju par to, ka vajag respektēt kaimiņus. tev taču arī nepatiktu, ka viens kaimiņš visu laiku rūcinātu moci, barotu vārnas vai klausītos popsu. tāpat ir ar kukaiņiem un kaķiem - nedari otram to, ko negribi, lai tev dara.
Man blakus dzīvo penšu pāris ar diviem suņiem. Karstā vasarā pa nakti nevar turēt logu vaļā, jo tie suņi rej un gaudo. paši penši puskurli un viņiem bail, ka apzags. dēļ šīs situācijam man tēma svarīga. un, protams, es varu pārvākties dzīvot citur, bet man tas nešķiet pareizais risinājums.