27. Oktobris 2017 (12:57)
mani lasa daudzi gudri un centīgi cilvēki, varbūt var ieteikt literatūru par tēmu kā pateikt nē! nevis no psiholoģiskā aspekta, bet pašus piemērus? es zinu kad to darīt, man ir problēmas ar to 'kā' lai būtu jēga un bez konflikta un apvainošanās. man jau parastā situācijā sīkruna sagādā galvassāpes, es ikdienā runāju strupi un bez vēlamības izteiksmes (pavēles, pavēles vien) bet ik pa laikam vajag atteikt ķeksīša pēc izteiktus piedāvājumus lai nevienam nepaliktu rūgtumiņš un būtu pieklājīgi
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
apvainošanās ir manipulācijas forma. man šķiet svarīgi neļauties manipulācijai un nejusties par to slikti un nejusties atbildīgai par kāda cita emocijām. nu ka kāds uz tevi dusmojas/apvainojas /ir bēdīgs jo tu, nezinu, atsaki tikšanos/nevari palīdzēt/kko negribi u.t.t. un ka tu drīksti atteikt un nejusties vainīga, jo tās ir otra cilvēka emocijas. es ar šo cenšos strādāt, jo nu pieauguši cilvēki taču. un ja nebūtu radi gan jau nestresotu (par kolēģi piemēram).
bet baigi grūti šito iemācīties. bet nu vismaz ir kāda jēga no terapijas imho, ja reiz dzīvi padara vienkāršāku.lol