apvainošanās ir manipulācijas forma. man šķiet svarīgi neļauties manipulācijai un nejusties par to slikti un nejusties atbildīgai par kāda cita emocijām. nu ka kāds uz tevi dusmojas/apvainojas /ir bēdīgs jo tu, nezinu, atsaki tikšanos/nevari palīdzēt/kko negribi u.t.t. un ka tu drīksti atteikt un nejusties vainīga, jo tās ir otra cilvēka emocijas. es ar šo cenšos strādāt, jo nu pieauguši cilvēki taču. un ja nebūtu radi gan jau nestresotu (par kolēģi piemēram).
bet baigi grūti šito iemācīties. bet nu vismaz ir kāda jēga no terapijas imho, ja reiz dzīvi padara vienkāršāku.lol