mani lasa daudzi gudri un centīgi cilvēki, varbūt var ieteikt literatūru par tēmu kā pateikt nē! nevis no psiholoģiskā aspekta, bet pašus piemērus? es zinu kad to darīt, man ir problēmas ar to 'kā' lai būtu jēga un bez konflikta un apvainošanās. man jau parastā situācijā sīkruna sagādā galvassāpes, es ikdienā runāju strupi un bez vēlamības izteiksmes (pavēles, pavēles vien) bet ik pa laikam vajag atteikt ķeksīša pēc izteiktus piedāvājumus lai nevienam nepaliktu rūgtumiņš un būtu pieklājīgi
apvainošanās ir lieta,ko pasniegšanas forma ļoti daudzos gadījumos nevar ietekmēt, ir cilvēki,kuri bez apvainošanās nevar
man reizem pat liekas,ka tā ir tāda manipulācijas forma, iebiedēt citus ar savu apvainošanos.
piemēram,man vīrs uz vīkendu prom, bet pie manis māte. es viņai vakar gari un plaši izskaidroju,cik svarīgi man ir pabūt vienai mājās, ka es negribu,lai viņa apvainojas, bet es tiešām gribētu pabūt ar sevi ,blablabla
man nupat skaipā pienāk jautājums "ja jau tu tāpat šovakar neesi mājās,varbūt es varu braukt mājās rīt?"
*^^%&, es pēc darba aizbraucu uz treniņu un tad esmu mājās un rīt no rīta es esmu mājās, un es gribu būt viena mājās, bet pēc visa tā,kas jau ir izrunāts, es nepsēju pateikt to nē
* aiziet izlekt pa logu