ģimene un darbi
kā jūs ģimenē sadalat darbus un pienākumus?
daudz un dikti par šo domāju. tajā, kur es uzaugu nebija pārāk labs modelis: daudz kas (principā viss) bija jādara mammai. tēva un meitas laika īpaši nebija, jo tur viņš bija, bet nebija tā, ka mēs ko kopā darītu, nu ap devītās klases beigām viņam sainteresēja, tad mēs par šo to runājām, bet vairs pat neatceros par ko. nekādas tādas labvēlīgas kopdzīves pieredzes nav (sliktā vien ir atsevišķa cibas ieraksta vērta), nu tur drusku komunalkā, kad katrs mazgā savus traukus un koptelpas tas, kam nāk ciemiņi vai piebesī. un to ideālo modeli, kad pēc darba atnāk otrs un tad tie kopējie darbi un laiks ar bērniem no plkst 17 /insert necessary/ tiek sadalīts līdzīgi, vēl neesam atraduši, taustāmies, tā nu interesējos šeit. kā ir jums? kā bija ģimenē kur uzaugi? kā sadalat laiku ar bērniem lai arī tiktu vecākam nr.2.? interesē gan tad, ja bērnu dabū tikai uz vīkendiem gan tad, ja mājsaimniecībā bērnu nav (vai ir, piemēram, suns kas gan ir drusku cita lieta, bet arī tomēr jāved pastaigās) gan tad, ja bērns lielāks un ir jau kādi savi pienākumi (kad un par ko sāk maksāt?). varbūt kādam ir 'dežūras'? milzīga tāfele ar grafiku? viss kaut kā kopdzīves un gadu laikā pamazām un dabiski iegājis sliedēs (kādās)? daudz ko dara tehnoloģijas (multikatls, saldētava ar pusfabrrikātiem/nelielām pašpagatavotām porcijām/i-robots)? baigi inčīgi man šķiet arī tad, ja nāk mājāzis: kurš izdomāja un vai tad tas laiks, kas tiek iegūts tiešām ir quality-time
ja ir vēlēšanās, es varu ieslēgt anonīmos komentus, tad viss būs diskrēti
Man ar māsu bija grafiks - pamīšus bija jāmaina smiltis kaķa kastē. Tā, kura tajā dienā nemaina, mazgā traukus. Neko nemaksāja, jo tad jau arī būtu mammai jāmaksā par kārtošanu un ēst gatavošanu. Visi dzīvo kopā, visi piepalīdz.
Mūsmājās pārsvarā kārtoju es, jo man nav vienalga. Vīraprāt, putekļus izsūkt, noslaucīt plauktus un satīrīt vannas istabu var arī reizi mēnesi, ja ne divos. Mani kaitina, es tīru katru nedēļu. Ir sadalījums, ja viens gatavo, otrs satīra pēc ēšanas. Gatavoju gan pārsvarā es, jo vīram nepatīk/nepadodas/trūkst izdomas. Brokastis bērnam darba dienās un mums visiem brīvdienās gan viņš taisa. Darba dienu rītos vispār stingri - vīrs pamostas, nomazgājas, apģērbjas. Es tikmēr meitu saģērbju. Tad viņš ņem meitu, iet gatavot brokastis, kamēr es mazgājos un ģērbjos. Tad viņš pa ceļam uz darbu ved meitu uz dārziņu, es viņu pēcpusdienā no dārziņa savācu.
Pēcpusdienā es ar meitu spēlējos, līdz atnāk vīrs. Tad viņš pārņem, es gatavoju vakariņas, visi kopā ēdam, tad vīrs kārto, es izklaidēju meitu. Tad es lieku meitu gulēt, bet viņš iet strādāt (auditors, sezona, darbs vismaz 60-70 stundas nedēļā).
Gari sanāca...