Man ar māsu bija grafiks - pamīšus bija jāmaina smiltis kaķa kastē. Tā, kura tajā dienā nemaina, mazgā traukus. Neko nemaksāja, jo tad jau arī būtu mammai jāmaksā par kārtošanu un ēst gatavošanu. Visi dzīvo kopā, visi piepalīdz.

Mūsmājās pārsvarā kārtoju es, jo man nav vienalga. Vīraprāt, putekļus izsūkt, noslaucīt plauktus un satīrīt vannas istabu var arī reizi mēnesi, ja ne divos. Mani kaitina, es tīru katru nedēļu. Ir sadalījums, ja viens gatavo, otrs satīra pēc ēšanas. Gatavoju gan pārsvarā es, jo vīram nepatīk/nepadodas/trūkst izdomas. Brokastis bērnam darba dienās un mums visiem brīvdienās gan viņš taisa. Darba dienu rītos vispār stingri - vīrs pamostas, nomazgājas, apģērbjas. Es tikmēr meitu saģērbju. Tad viņš ņem meitu, iet gatavot brokastis, kamēr es mazgājos un ģērbjos. Tad viņš pa ceļam uz darbu ved meitu uz dārziņu, es viņu pēcpusdienā no dārziņa savācu.

Pēcpusdienā es ar meitu spēlējos, līdz atnāk vīrs. Tad viņš pārņem, es gatavoju vakariņas, visi kopā ēdam, tad vīrs kārto, es izklaidēju meitu. Tad es lieku meitu gulēt, bet viņš iet strādāt (auditors, sezona, darbs vismaz 60-70 stundas nedēļā).

Gari sanāca...