es briesmīgi gribētu lai man kāds uzdāvina milzīgu ziedu klēpi. nu tādu kā uz izlaidumu tikai vienā krāsā. kā slāvu vīrieši, kas aplido savas daiļavas (trū storī, esmu redzējusi bildēs, ka tā dzīvē notiek)
es ik pa laikam iedomājos par Žaklīnu Cinovsku, viņai vienā sieviešu žurnāla intervijā bija stāsts par pielūdzēju, kas dāvināja klēpjiem sarkanas rozes, kuras viņa nesa mājās un lika spaiņos uz grīdas, jo vāzēs un uz galdiem un palodzēm vairs nebija vietas. un tad es mēģinu iztēloties kā tas būtu
es dažreiz esmu domājusi kā viņi uzņem to info? no mammas stāstiem? tēvi jubilejās mātēm dāvina ziedu klēpjus? nu nav jau tā, ka to speciāli mācītu. man attālai radiniecei ukraiņu brūtgāns uzdāvināja kažoku kā labas gribas žestu un visiem bija skaidrs, ka viņa nodomi ir nopietni.
/kgan no otras puses vecāsmammas māsa apprecējās ar vīrieti, kurš viņai nopirka ziemas mēteli un zābakus, bet viņai nebija un nebija naudas un tie tomēr bija citi laiki. bet es neesmu droša par viņa tautību, vaibsti galīgi nelatviski, temperaments arī un viņu visi sauc kļičkā, es pat nezinu kāds ir viņa pases vārds