es briesmīgi gribētu lai man kāds uzdāvina milzīgu ziedu klēpi. nu tādu kā uz izlaidumu tikai vienā krāsā. kā slāvu vīrieši, kas aplido savas daiļavas (trū storī, esmu redzējusi bildēs, ka tā dzīvē notiek)
es ik pa laikam iedomājos par Žaklīnu Cinovsku, viņai vienā sieviešu žurnāla intervijā bija stāsts par pielūdzēju, kas dāvināja klēpjiem sarkanas rozes, kuras viņa nesa mājās un lika spaiņos uz grīdas, jo vāzēs un uz galdiem un palodzēm vairs nebija vietas. un tad es mēģinu iztēloties kā tas būtu
man bija krievu boifrends, diezgan atsaldēts, puķes tikai uz dz.d atnesa bet tad ar vērienu, bet viņa draugi,ciemos nākot, atnesa kādu lakstu,tā,pašsaprotami
jaunībā esmu atteikusies pieņemt puķes,kas man nepatīk, piemēram sarkanas rozes, bueee
un saņemt lielu rožu pušķi no ne pārāk tīkama cilvēka ir vabše bueee bueee
vīram nebija tadas izteiktas saprašanas,ka jādāvina puķes, bet viņš aptvēra,ka man ļoti patīk ziedi un pēc dažiem fatal errors, iemācijās,ka klēpis ar lizantēm glābj visu, da i pēdējie pušķi bijuši ļ advancēti,nezinu,kur viņš tādu puķu veikalu atradis.
bet vispār es maz zinu pārus,kur vīrietis stieptu lakstus mājās, dažas beibes par to raud gaužas asaras