13. Septembris 2016 (21:34)
es briesmīgi gribētu lai man kāds uzdāvina milzīgu ziedu klēpi. nu tādu kā uz izlaidumu tikai vienā krāsā. kā slāvu vīrieši, kas aplido savas daiļavas (trū storī, esmu redzējusi bildēs, ka tā dzīvē notiek)
es ik pa laikam iedomājos par Žaklīnu Cinovsku, viņai vienā sieviešu žurnāla intervijā bija stāsts par pielūdzēju, kas dāvināja klēpjiem sarkanas rozes, kuras viņa nesa mājās un lika spaiņos uz grīdas, jo vāzēs un uz galdiem un palodzēm vairs nebija vietas. un tad es mēģinu iztēloties kā tas būtu
par tām beibēm, man pašai pirmajās attiecībās bija vīrietis,kas deklarēja,ka puķes nedāvina (un tad tur aizgāja visas iespējamās tuftas par griezto ziedu bezjēdzīgumu un nevērtīgu naudas tērēšanu,bet viņš toč bij lohs arī visādi citādi)
bet man liekas,ka nereti vīrieši nudien nesaprot prikolu, vienreiz atnes un domā,ka ar to pietiek
man tas nav baigi svarīgi,lai vīrs nestu, reizem pavelku uz zoba,tad viņš atnes, vai - kalendārā pie savas dz.d./v.d. pierakstu " sievai puķes", visādi citadi vasarā saplūcu dārzā vai pļavā. pašas taisītie pušķi man patīk vislabāk :D