13. Septembris 2016 (21:34)
es briesmīgi gribētu lai man kāds uzdāvina milzīgu ziedu klēpi. nu tādu kā uz izlaidumu tikai vienā krāsā. kā slāvu vīrieši, kas aplido savas daiļavas (trū storī, esmu redzējusi bildēs, ka tā dzīvē notiek)
es ik pa laikam iedomājos par Žaklīnu Cinovsku, viņai vienā sieviešu žurnāla intervijā bija stāsts par pielūdzēju, kas dāvināja klēpjiem sarkanas rozes, kuras viņa nesa mājās un lika spaiņos uz grīdas, jo vāzēs un uz galdiem un palodzēm vairs nebija vietas. un tad es mēģinu iztēloties kā tas būtu
Pieņemu, ka informācija kaut kādā mērā ir nactradīciju ietvaros, bet tur būtu antropologu pētījumu lauciņš.
Vēl jau ir otras puses, t.i. sievietes reakcija saņemot, zinu gadījumu, kad labi gribēto puķu pušķi latvju zeltene noraidīja ar tekstu "ko ta tu uz bērēm sataisījies?". Mums jau redz tās kapu tradīcijas :D Pie kam aizvainojums bija patiess un abpusējs. Nu nez vai šis puisis vēl kādreiz uz puķu pušķi saņemsies...