literatūras klasika jau sen kā mirusi (kurš tad vispār vairs lasa ko analogu. vēl jo vairāk latviešu oriģinālliteratūras klasiku vai ne), bet nabadzības glorifikācija, pērļu zvejniecība un sirdsšķīstie ļaudis vēl gozējas saulītē
|
Posted by: silent wings (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} sw) Posted at: 15. Septembris 2015, 11:08
|
|
Ar zināmām bažām gaidu bērna skolas laiku, jo nezinu, kā spēšu viņu šīs vielas lasīšanai motivēt, ja pašai ar motivāciju ir, ehm. Bet nu līdz tam vēl ir laiks, varbūt kaut kas skolu programmās būs pamainījies.
|
Posted by: vilibaldis (
vilibaldis) Posted at: 15. Septembris 2015, 11:29
|
|
launākais, kkas palicis programmā ir Klīdzeja Cilvēka bērns, bet citādi viss atkarīgs no skolotāja atraktivitātes.
|
Posted by: silent wings (
sw) Posted at: 15. Septembris 2015, 11:39
|
|
jā, skolotāja atraktivitāte droši vien ir svarīgākais jebkurā priekšmetā, bērnam ir jābūt fizikā/literatūrā/vēsturē baisi apdāvinātam, lai varētu aizrautīgi urbties cauri vielai pie nūģiska vai citādi nepievilcīga mācībspēka. mums videnē lit-ras učene bija nu baisi neizteiksmīga, to priekšmetu nudien glāba tikai pati literatūra :/
Nesen ar prieku atkal palasījos Balto grāmatu. Viņa piesaista ar to, ka tur nav ne miņas no nabadzības glorifikācijas: nebūt ne krāšņā 19. gadsimta zemnieku sētas sadzīve pasniegta bez izskaistināšanas, bet arī bez šausmināšanās — ar bērnības atmiņu gaišumu un dzīvespriecīgu humoru.
Nu, un vēl man plauktiņā pašsaprotamu iemeslu dēļ stāv Valmieras puikas.