15. Septembris 2015 (09:57)
literatūras klasika jau sen kā mirusi (kurš tad vispār vairs lasa ko analogu. vēl jo vairāk latviešu oriģinālliteratūras klasiku vai ne), bet nabadzības glorifikācija, pērļu zvejniecība un sirdsšķīstie ļaudis vēl gozējas saulītē
Nesen ar prieku atkal palasījos Balto grāmatu. Viņa piesaista ar to, ka tur nav ne miņas no nabadzības glorifikācijas: nebūt ne krāšņā 19. gadsimta zemnieku sētas sadzīve pasniegta bez izskaistināšanas, bet arī bez šausmināšanās — ar bērnības atmiņu gaišumu un dzīvespriecīgu humoru.
Nu, un vēl man plauktiņā pašsaprotamu iemeslu dēļ stāv Valmieras puikas.