šodien nogāju gar Narvesenu, tur bija skatlogā 'Vai cīsiņi izraisa vēzi' vienā no žurnāliem. Ievas veselībā? Ko ārsti tev nestāsta?
kāds nav lasījis un nevar tā konspektīvi - jā vai nē. nokautrējos palūgt žurnālu lai uzzinātu tagad visu nakti gorīšos neziņā
|
Posted by: crescendo (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} crescendo) Posted at: 25. Marts 2015, 07:52
|
|
Sarkanā gaļa vispār nav gluži ok, jo īpaši ar antibiotikām un lopbarību (jo īpaši ar roundupu smidzinātu lopbarību) barota. Kūpinājumiem un žāvējumiem dūmu kancerogēni bonusā.
Tas gan lielajā bildē neietekmē daudz, salīdzinājumā ar, teiksim, smēķēšanu.
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 25. Marts 2015, 08:23
|
|
nu, ES ir diezgan strikti noteikumi attiecībā uz a.b. un produktīvajiem dzīvniekiem. ASV gan ir cits stāsts (jā, arī hlorētās vistas, kuras ES pēc brīvās tirdzniecības sākuma drīkstēs ievest un tirgot). arī hormonus lopbarībā neliek (ES valstīs, lielajās saimniecībās, kas tiek uzraudzītas).
broileri tik strauji aug, jo ir speciāli gaļas krosi + proteīniem bagāta lopbarība.
un ar tiem pašiem raundapiem smidzinātus graudus maļ arī maizē. daudzi bioloģiskie zemnieki Zemgali sauc par graudu tuksnesi, jo pateicoties herbicīdiem aug tikai lauksaimniecības kultūra. kamēr man šo nenorādīja, es nebiju ievērojusi. dažkārt augi tiem smidzināti gandrīz pirms pašas novākšanas lai nonīcinātu pelējuma sēni, kas aug uz graudiem un stiebriem, jo tad graudi ātrāk izkalst un salmi smuki dzelteni un var tikt tirgoti tālāk.
un ja to salīdzina ar nitrītiem/nitrātiem dārzeņos, es nezinu, kā uzturā būtu vairāk. īpaši ņemot vērā to, ka ziemas periodā mēs tomēr vairāk patērējam lielveikalu dārzeņus nevis bioloģiskos. nu jā
bet tas ir koks ar ļoti daudziem galiem :D
|
Posted by: crescendo (
crescendo) Posted at: 25. Marts 2015, 08:46
|
|
Hormoni pa lielam nav, bet antibiotikas ir. Jā, kontrolē vairāk, arguments 'vienkārši lai labāk augtu' vairs neiet cauri, bet lietot vēl lieto. Nu un glikofosfāti gaļā ir tik pat liela, vai lielāka problēma kā graudos diemžēl.
Tas vispār ir skumjš jautājums - amerikā viņiem īsti nav alternatīvas, ja viņi laukus kopj tradicionāli (tb uzarot pirms sēšanas), tad dēļ megaplatībām un vējiem viņiem pa gaisu aiziet augsnes auglīgā daļa un fiksi veidojas tuksnesis. Taisa monsanto protams alternatīvas tagad kaut kādas, bet cerēt, ka tie jaunie neglikofosfāti ir ilgtermiņā mazāk kaitīgi - ej nu sazini.
Nesaku ne hop, ka Eiropas dienvidos nav kaut kāda līdzīga problēma. Latvijā it kā tie vēji nav tik traki, pat zemgalē ne - nu vajadzētu mums varēt tikt galā arī bez glikofosfātiem.... (tā pirmsnovākšanas kaltēšana ar glikofosfātiem ir vispār absurds.... bet jā jā, notiek. Nebiju dzirdējusi versiju par pelējumu gan, tikai par to, ka kaltēšanu veicina, ūdens procentu samazina=vairāk naudas no tās pašas platības var dabūt, bet idejiski - pakaltuši pelē mazāk.)
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 25. Marts 2015, 09:12
|
|
uz graudiem normāli dzīvo kaut kādi mikroorganismi,t.sk. sēnes, kas maitā graudus gan ne tik bieži, toties ir tādas, kam ļoti spēcīgi toksīni kas mazā devā lopu var saindēt, lielākā - nobeigt pavisam. un tad tā ķīmiskā apstrāde mazina pelējumu kā tādu. kamēr man neparādīja un nepateica, es arī neredzēju, ka visi tie salmu ruļļi tādi smuki zeltaini. arī lietu dabūjuši. ilgu laiku. kamēr citos laukos tādi nesmuki pelēki paplukuši
domāju, ka Zemgalē nevis vēja erozija, bet peļņa pie vainas, jo tad, kad visi kuļ, ja nav pašam savas kaltes, jāgaida rindā un var appelēt. īpaši ja mitrāks laiks pirms kulšanas. un baidās arī ka nesakrīt veldrē. Zemgale arī neaizraujas ar bioloģisko graudkopību un diez vai kādreiz aizrausies, ja no viena hektāra var iegūt tādu ražu kā citur no viena lauka
|
Posted by: ziema (
ziema) Posted at: 25. Marts 2015, 12:39
|
Antibiotikas, starp citu, izraisa aptaukošanos. Kas varētu būt viens no lielajiem iemesliem, kāpēc rietumu pasaulē (arī pie mums, tas ir) visi ir tik resni
http://www.nytimes.com/2014/03/09/opini
es atkal ļoti daudz domāju par to pārtikas-onko saistību. patiesībā jau ļoti daudz kas ir kancerogēns. konservēto kukurūzas bundžiņu baltais plastmasas pārklājums. konservu bundžas (īpaši tās, kurās skāba vide), benzopirēns, akrilamīds (zeltainie kartupelīši un būūlciņas. šņuk), bet tas viss kopā iedarbojoties kopā ar citiem vides faktoriem, ģenētiku un vēl nezin ko. jo tas viss nenoliedzami izraisa dažādas saslimšanas, bet tas, ka tie dzīvnieki ir tuvradnieciski krustoti daudzās paaudzēs (līdz ar to dažādi recesīvie gēni izskaldās) un eksperimentu laikos uzņem ļooti daudz konkrētā savienojama arī ir fakts. es gan neesmu papētījusi, bet man šķiet, ka ir ļoti grūti cilvēkam uzņemt to daudzumu lai tas vien ko izraisītu
tas, ka vajadzētu dzīvot veselīgāk un ēst pareizāk gan arī ir fakts