par ideāliem

2. Janvāris 2014 (23:09)

nav jau slikti sastādīt sarakstu. bieži ezotēriskā literatūrā un pašpalīdzības grāmatās ar to iesaka sākt. tikai nezin kādēļ mums šķiet, ka love notiek tikai ar ideālajiem (un tad, kad esam atraduši ideālo kas parasti diemžēl ir apziņas fotošops un tad tu paliec viens ar salauztu sirdi pie sasistas siles un visas pasaules skumjas rod ceļu uz tavu sirdi). tas ir apmēram tas pats kas ar žurnāliem, kas mums iemāca, ka sekss (vai vēl ļaunāk - labs sekss) ir tikai noteiktas svara kategorijas, noteikta ienākuma līmeņa, skaistiem un stilīgiem cilvēkiem

nebiju domājusi ko rakstīt, atbildei uz daudzajiem sarakstiem gribēju ielinkot saiti uz filmu:
https://www.youtube.com/watch?v=XCoXsa2PVFc

ja nu kādu ļoti interesē mans personīgais viedoklis, ir arī tāda lieta kā sarakstu evolūcija. ja sākotnēji saraksts bija garš, tad evolucionēja līdz īsākam un kodolīgākam, tad 'galvenais, ka cilvēks labs', tad 'tā lai nebesī', tad 'lai ar viņu kopā es justos ļoti labi' un tagad man nevajag pat tādu. pietiek ar to, ka esmu totāli siha, kas pats par sevi nodrošina zināmu atlasi. th

Comments

Posted by: ziema (

ziema)

Posted at: 2. Janvāris 2014, 23:43

Tās Tev gada sākuma noskaņas? :)
Man šķiet, saraksti der tikai iekšēji pieaugušiem cilvēkiem. Tad tā ir (paš)refleksija par tēmu "man patīk/esmu piemērots". Citādi par piemērotības daļu pārāk bieži aizmirst. Tas par to "esmu totāli siha", kas manā gadījumā, piemēram, nozīmē faktu, ka nekādus sarakstus varu netaisīt nemaz. Jo kurš normāls vīrietis parakstīsies uz dāmu, kam gulēšana miskastes maisā mežā ir pašsaprotama brīvdienu sastāvdaļa (bet ar nenormāliem, paldies, vairs negribu).

Atbildēt Link Diskusija

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 2. Janvāris 2014, 23:59

esmu iekšēji pieaugusi, bet totāli nespēju turēties pie sarakstiem un plāniem, uzrakstu miljons lietu, kas jāizdara un tāpat neizdaru. es savukārt /ja neskaita to 'esmu totāli siha' daļu/ viegli piemērojos, neizeju uz konfliktiem, bieži piekāpjos, esmu draudzīga un saticīga, kas attiecīgi ir novedis pie apbižošanas, apnikšanas vai piečakarēšanas un rezultējies sihumā. lol

gada sākuma noskaņas tās nav. gada sākums bija lielisks, ceru uz 'kā sagaidīsi, tā pavadīsi' izņemot uz darbu iešanas daļu un smagās somas velkoties uz kojām.

kā tu guli tai miskastes maisā? viena? mugura nesalst? nebaidies no zvēriem? bieži? es teoretiski arī gribētu, bet ļoti baidītos
armijnieks vai zemessargs varētu parakstīties, bet baidos, ka lielākā daļa tādu ir /hm/ apdauzīti

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: ziema (

ziema)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:16

Šis jau tāds saraksts, kas nav "jāizdara" :) (te man rodas piedauzīgas asociācijas, hehe). Drīzāk ļauj ātrāk pamanīt indivīdus, kurus varētu būt vērts papētīt sīkāk, tā man šķiet.

Tagad gan vairs neguļu, tas vasarā, un šovasar ik pa laikam sanāca. Bail nav, no kā man baidīties, stiprai un negantai. Varbūt esmu arī pietiekami nekaunīga, lai daudzkur justos droši kā mājās, un zvēriem jau vairāk bail no manis.

Ar zemessargiem, atzīšos, nav nācies saskarties, bet tie daži armijnieki, kurus esmu dzīvē sastapusi, atstāja pārlieku dominējošu iespaidu. Armijā jau gan laikam citādi nevar. Bet uz to, savukārt, neparakstītos es, jo skat. augstāk, stipra un neganta :) vienkāršos vīriešus manas diezgan nesievišķīgās izklaides un intereses biedē. Var jau saprast – ja vienu interesē videospēles, bet otru – kabatas naži, goretexi, ložņāšana pa dubļiem un dzelžu laušana, tad skaidrs, kurš mājās būs vecis :D

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:30

a ja nu mežacūkām bebīši. vai nejauši uzkāpj alnis (viņi nav pārāk gudri vai graciozi. nez vai saodīs pa gabalu. ja nu nomin beigtu)

bet armijniekiem arī jāpakļaujas pavēlēm, iespējams, labi dresējami.
kopš man paziņoja, ka man esot 'šausmīgs raksturs, kā tādai azbesta vecenei, arī uzvesties es neprotu, visus normālos mužikus atbaidot' esmu izlēmusi, ka tie, kas atbaidās kā tādi puņķi uz drāts. kam man tādu - ar pirksu taisītu?! un vispār, ka viņus biedē mans skaistums, saprāts un seksapīls (tā raksta sieviešu žurnālos). lol

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: [зірка] (

zirka)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:35

man savulaik arī tika paziņots, ka es jau būtu skaista, gudra un vienkārši kolosāla, bet, tiklīdz es atverot muti, džekiem olas raujoties čokurā. šis ir manas dzīves spilgtākais citāts. atbildēju, ka tad man vajag tādu ar azbesta olām.

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:43

šī tēma jāizvērš masā.
partām azbesta olām ķiķinu dūrītē. tu maz spēj iedomāties, cik tas grūši? /ja vajag klusiņām?!/

Atbildēt Link Iepriekšējais

Posted by: ziema (

ziema)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:39

Nu, no savas cūkas jau tikpat neizbēgsi. Mežā zvēri, uz ielas narkomāni, zagļi un varotāji, tā jau var nonākt līdz tam, ka vispār nekur nevar iet.

Oj, dresēt gan nevienu negribu, tas lai paliek tiem, kam šitās spēlītes patīk. Es tam neticu. Neticu gan arī ideālai kopdzīvei no pirmā skatiena, bet pieslīpēšanās, pielaušanās, vienam otra audzināšana.. tā var runāt pasaules galu pārdzīvojušie, kam nav sevišķi liela izvēles iespēja, tak ne cilvēki, kas var sev partneri piemeklēt no no 3.5 miljardiem aptuveni.

Bet Tev forša pozīcija attiecībā uz sevi un puņķiem uz drāts. Ļoti veselīga :)

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: porcelāna lellīte (

neraate)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 00:59

kas cits atliek?!

es kopdzīvei neticēju vispār, šomēnes būs divu gadu aniversārijs ar dzīvesbiedreni. nav izvākusies. nav mani izšvirņījusi laukā. pagaidām nav bijuši eksaltēti konflikti. varbūt kādreiz dzīvošu kopā ar vīrieti. značit neesmu tik bezcerīga. lol

es arī neticēju, ka kāds normāls /svītrojam. foršs/ vīrietis mani var gribēt vairāk par vienu reizi. ka attiecībās (ja pieņemam, ka jebkuru divu cilvēku starpā ir attiecības, ja vien ir kas vairāk par nejaušu sarunu rindā stāvot. Attiecības vai ATTIECĪBAS mani pagalam biedē) var būt forši un pret mani labi izturēties. diemžēl es arī visu laiku gaidu, kad no skapjiem sāks gāztiez laukā skeleti, bet tas varbūt ar laiku pāries

Atbildēt Link Iepriekšējais Diskusija

Posted by: ziema (

ziema)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 01:20

Kā, kas cits atliek – sasiet savu pašvērtējumu ar attiecību statusu, iesaistīties destruktīvās attiecībās, kur otrs manipulē un čakarē vēl vairāk, jaukt stokholmas sindromu ar mīlestību.. vai nu mums sabiedrībā piemēru trūkst. Tā ka priecājos par katru, kas izvēlas Tavu pieeju.

Tevis aprakstīta kopdzīve man arī ir bijusi, bet, teikšu godīgi, vairs negribu. Ja ģimenes formātā, tad vēl, bet citādi es labāk viena. Un ģimenes formāta iespēju, savukārt, sarežģī fakts, ka neesmu pārliecināta, ka es pati varētu kādu gribēt pietiekami daudz reižu skaitu, lai tas formāts varētu īstenoties. Kas, kopā ar visu augšminēto, atved atpakaļ diskusijas sākumpunktā – resp., ar sarakstiem es varu nenopūlēties :)

Atbildēt Link Iepriekšējais

Posted by: naivums (

naivums)

Posted at: 3. Janvāris 2014, 10:46