Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 10:18

Esmu aizgājusi uz treniņu vien trīs reizes, bet jau šķiet, ka vairs neesmu resna. Nu pirmā reize bija šausmīga - nācās saprast, ka sen vairs nevaru uzlēkt ne uz pusi tik augstu kā atmiņā palicis, aizskriet ne par trešdaļu tik tālu, pretī spogulis, kas konstanti norāda uz fakta klātbūtni - FUI! Vakar biju trešo reizi un pat pamanījos iekļūt "ātrajā" nevis tizleņu grupā vairs. Un prieks par to, prieks, ka ķermenim nevajag pārāk ilgu laiku, lai atcerētos, ko īsti nozīmē "kustēties".

Un man ir divas papildus motivācijas nodarbību apmeklēšanai: pirmkārt, mana kaimiņiene - viena otrai neļaujam slinkot un ejam kopā. Pirmās divas nodarbības tikai tādēļ tika apmeklētas, ka viena otru izbakstījām no mājas. Pie trešās reizes jau vairs jautājumu par iešanu nebija.

Otrkārt - esmu iemīlējusies savā deju skolotājā. Nu labi. Ne iemīlējusies, bet no viņas staro kaut kas tāds, kas manī izsauc mūru sagruvumu tādā pakāpē, ka es gandrīz raudu. Viņas starojumā ir kaut kas tik plašs, skaists, mīlošs, ka es to vēl neaptveru. Viņa ir pirmais cilvēks, kura klātbūtnē es jūtos pasargāta, dabiska, mīlēta un drošībā, kaut arī viņa neko īpašu nedara, vien vada deju nodarbības.
 ir doma | 18 raksta

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:00
[info]putnupr

malacis, ka saaki ciiniities pret resnumu jau tagad, nevis, kad kljuvi pavisam, pavisam resna
Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:24
[info]nenormaaliigaa

Īstenībā jau es nemaz necīnos ar resnumu, bet cīnos PAR sava ķermeņa tiesībām tikt izkustinātam - ilgākas veselīgās dzīvošanas nolūkos.
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:45
[info]psihs

un kad tad pati pēdējo reiz uzkāpi uz svariem?
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:48
[info]putnupr

man jau ir pavisam resnā stadija, ko nu vairs kāpt
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:39
[info]non_sense

Man jau vispār liekas, ka Tu arī tai skolotājai patīc. Abpusēja mīlestība tā teikt :)
Diskusija - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 11:45
[info]nenormaaliigaa

Ja? Es tā līdz galam par to neesmu droša, jo viņa nav no visvieglāk lasāmajiem cilvēkiem, kā arī neesmu droša, vai tas ir tieši uz mani vērsts vai arī viņai visi patīk :D
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 18:20
[info]blondaa_truba

kas pa dejām?
Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 09:48
[info]nenormaaliigaa

kaut kas kreiss, bet vismaz lēti un nodarbina mani. Kaut kas līdzīgs ātrai jogai.
Iepriekšējais - Atbildēt

Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 22:38
[info]prtg

man arī škiet, ka neesi
Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 09:47
[info]nenormaaliigaa

:)

P.S. Tev ir spēcīgs starojums (vai arī man ir saasināta uztvere) - es Tevi nepamanīju, vienkārši sajūta, ka kaut kas ieurbjas pakausī, lika atskatīties. :)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 10:00
[info]prtg

mhm, laikam jau ir gan (viens no diviem, vai abi kopā)
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 10:13
[info]nenormaaliigaa

bezgala loģisks secinājums :D

vēl gan teorētiski ir trešais variants - sagadīšanās.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 10:53
[info]prtg

Nenoliedzami: 99.9999999999999999999999999999999999999999999% visu notikumu piemīt gadījuma raksturs. Cilvēka apzinātās darbības visuma mērogos ir ļoti niecīgs lielums. Interesanti, ka uz šī gadījuma notikumu fona (un uz tās rēķina) tai tomēr var būt tik liela ietekme, kas tikai norāda uz ikkatras patiesi apzinātas darbības lielo nozīmīgumu.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 11:10
[info]nenormaaliigaa

Nu apzināta darbība šeit noteikti nebija, bet par to "gadījuma raksturu" kā tādu - man vienkārši ir cits koncepts un, teiksim tā, zināšanas/sajūta, respektīvi - es dzīvoju ar apziņu, ka sagadīšanās neeksistē. Lietas nenotiek bezjēdzīgi, sagadīšanās pēc un tās pieminēšana no manas puses bija tikai ironija. :)
Mūsu apzināta darbība tā nebija, bet tas nenozīmē, ka tā nevarēja būt kāda cita apzināti veidota situācija, kurā mums tika dota šāda loma.
btw - piekrītu par to "apzinātas darbības lielo nozīmīgumu".
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 11:44
[info]prtg

Jā.

Piekrītu Tev arī par apzināti veidotu situāciju, bet mans uzskats ir tāds, ka tādas attiecas tikai(!) uz tiem, kas dzīvo apzināti, un tā ir neredzamā pasaule, kuru mēs reizēm gan sajūtam. Es, piemēram, vakar no rīta ļoti skaidri sajutu, ka šī diena man būs ļoti nozīmīga un reizē to, ka vēl nezinu kādā tieši ziņā. Šādas atklāsmes ļoti saviļņo un reizē vairo prieku, jo zini, ka ja vēlies, tad katrai dienai ir iespējams jēgpilnuma(?) potenciāls.

Jo apzinātāk cilvēks dzīvo, jo lielākā mērā viņš izkļūst no tiem 99.9.. procentiem (kas savā neaptverami lielajā gadījumu rakstura notikumu mijiedarbības okeānā (kurā veidojas stabilas izkliedētās varbūtības kopas un kas pats sevī lēnām vienlaikus rada entropiju (nedzīvā daba) plūc etropijas augļus un caur kļūdām un pielāgošanos virza evolūciju (dzīvā daba), un pieņem mērķtiecīgus lēmumus (apzinātā daba)) un lielākā mērā nosliecas uz virzītu notikumu scenāriju un evolucionē sakaņā ar savu brīvo gribu un izdarītajām izvēlēm.
Iepriekšējais - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 11:51
[info]prtg

t.i. es runāju kā reiz par šo "apzināto dabu", kas gan var darboties gan kā nedzīvā gan kā dzīvā, gan šķirti un darīt to arī vienlaiīgi, vai ātri pārslēdzoties starp šīem stāvokļiem.

Programmēt "apzināto dabu" uz dzīvi, kas izpaužas kā mehāniski refleksīvas apziņas reakcijas ir, manuprāt, smagākais iespējamais noziegums Visumā. Saku to tikai kā novērotājs, ne kā tiesnesis.

Taču dzīve spoguļos drīz beigsies, zinu to droši.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 12:19
[info]nenormaaliigaa

Jā.
Jā.
Jā.

Paldies Dievam par tādu radību kā Tu!
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 12:34
[info]prtg

abpusēji
Iepriekšējais - Atbildēt