Ceturtdiena, 12. Mar 2009, 10:18

Esmu aizgājusi uz treniņu vien trīs reizes, bet jau šķiet, ka vairs neesmu resna. Nu pirmā reize bija šausmīga - nācās saprast, ka sen vairs nevaru uzlēkt ne uz pusi tik augstu kā atmiņā palicis, aizskriet ne par trešdaļu tik tālu, pretī spogulis, kas konstanti norāda uz fakta klātbūtni - FUI! Vakar biju trešo reizi un pat pamanījos iekļūt "ātrajā" nevis tizleņu grupā vairs. Un prieks par to, prieks, ka ķermenim nevajag pārāk ilgu laiku, lai atcerētos, ko īsti nozīmē "kustēties".

Un man ir divas papildus motivācijas nodarbību apmeklēšanai: pirmkārt, mana kaimiņiene - viena otrai neļaujam slinkot un ejam kopā. Pirmās divas nodarbības tikai tādēļ tika apmeklētas, ka viena otru izbakstījām no mājas. Pie trešās reizes jau vairs jautājumu par iešanu nebija.

Otrkārt - esmu iemīlējusies savā deju skolotājā. Nu labi. Ne iemīlējusies, bet no viņas staro kaut kas tāds, kas manī izsauc mūru sagruvumu tādā pakāpē, ka es gandrīz raudu. Viņas starojumā ir kaut kas tik plašs, skaists, mīlošs, ka es to vēl neaptveru. Viņa ir pirmais cilvēks, kura klātbūtnē es jūtos pasargāta, dabiska, mīlēta un drošībā, kaut arī viņa neko īpašu nedara, vien vada deju nodarbības.
 ir doma | 18 raksta

Piektdiena, 13. Mar 2009, 11:51
[info]prtg

t.i. es runāju kā reiz par šo "apzināto dabu", kas gan var darboties gan kā nedzīvā gan kā dzīvā, gan šķirti un darīt to arī vienlaiīgi, vai ātri pārslēdzoties starp šīem stāvokļiem.

Programmēt "apzināto dabu" uz dzīvi, kas izpaužas kā mehāniski refleksīvas apziņas reakcijas ir, manuprāt, smagākais iespējamais noziegums Visumā. Saku to tikai kā novērotājs, ne kā tiesnesis.

Taču dzīve spoguļos drīz beigsies, zinu to droši.
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 12:19
[info]nenormaaliigaa

Jā.
Jā.
Jā.

Paldies Dievam par tādu radību kā Tu!
Iepriekšējais - Diskusija - Atbildēt

Piektdiena, 13. Mar 2009, 12:34
[info]prtg

abpusēji
Iepriekšējais - Atbildēt