Un man ir divas papildus motivācijas nodarbību apmeklēšanai: pirmkārt, mana kaimiņiene - viena otrai neļaujam slinkot un ejam kopā. Pirmās divas nodarbības tikai tādēļ tika apmeklētas, ka viena otru izbakstījām no mājas. Pie trešās reizes jau vairs jautājumu par iešanu nebija.
Otrkārt - esmu iemīlējusies savā deju skolotājā. Nu labi. Ne iemīlējusies, bet no viņas staro kaut kas tāds, kas manī izsauc mūru sagruvumu tādā pakāpē, ka es gandrīz raudu. Viņas starojumā ir kaut kas tik plašs, skaists, mīlošs, ka es to vēl neaptveru. Viņa ir pirmais cilvēks, kura klātbūtnē es jūtos pasargāta, dabiska, mīlēta un drošībā, kaut arī viņa neko īpašu nedara, vien vada deju nodarbības.