Jā, es zinu, sapņus ir interesanti stāstīt, bet nav pārāk interesanti klausīties. Šis gan bija drīzāk murgs. Kulminācijas brīdī man iekoda rokā, es iekliedzos kā Nik's Keidžs un rāvos no miega ārā. Tas arī ātri izdevās, biju atpakaļ savā gultā, un šaubījos, vai kliedziens izspruka arī pa īstam un pamodināja kādu kaimiņu. Tad nāca otrs frīk-moments, jo gultā man blakus bija uzgriezta kaila mugura, bet miegā laižoties dzīvoklī taču biju viens. Pēc dažiem panikas mirkļiem muguras tajā pat vietā vairs nebija, biju pa īstam atmodies, vhūūūšššs.

Citādi klājas labi un šķiet, ka lietas iet uz labo pusi.