Piemēram, ko jūs darītu, ja pēkšņi, atrodoties kaut kur kājām neaizejamā attālumā no mājām, paliktu bez telefona, naudas un mājas atslēgām?

Kad es biju sīkāks un sestdienās no dziļajiem laukiem braukāju uz Rīgu, reiz man Rīgā izkrāpa naudu. Garš stāsts, bet labi vismaz, ka pa muti nesadeva. Man pietika sīcenes lai aizbrauktu līdz Rīgas robežai, un tālāk stopēju uz laukiem.

Citu reizi biju mazpilsētā ~100km no mājām, ar neplānoti izlādējušos telefonu un bez sab. transporta iespējām. Gāju veikala stāvlaukumā pie automašīnām, un kādam igaunim atradās mašīnā nokijas lādētājs, tā nu varēju ieslēgt telefonu un izsaukt glābēju brigādi.

Un vienu reizi salīdzinoši nesenāk dzīvojot Rīgā, vasaras karstajā laikā biju foršā, agrā rīta skrējienā gar Daugavu. Līdzi tikai dzīvokļa atslēgas, un tās turu rokā, jo skriešanas drēbēs vienkārši nav kur ielikt. Un tad iestājās "oh fuck of fuck", ka plauksta tukša. Pēc ~1h maršruta pārstaigāšanas zālē atradu izkritušās atslēgas, vhūūū!

Bet vispār es eju pie cilvēkiem un lūdzu palīzību tikai galīgās bezizejas situācijās. Un tad arvien izrādās, ka cilvēki forši un bezizejai atrodas izeja.