Man kontā ir -14 eiro un esmu slima. Dīvaini, ka vienmēr brīžos, kad atskārt, ka atrodies dirsā, pie istabas loga, no iekšpuses, pieklauvē svaigi pamodušās kaites un domas, kas saldi dusējušas zem veselā prāta saulītes izgaismotajām debesīm, pa kurām tikai retu reizi garām aizpeld kāds šaubu un tumsas mākonītis. Nu un kad viss savelkas un konstatē dūres lieluma caurumus kedās - sākas zibeņi, lieti un sāpošs kakls. :
Un tad vēl vienmēr ir kāds, kas grib satikties un atvērtu muti klausīties, izsalcis pēc maniem neizdomātajiem makšķernieku stāstiņiem, pēc tā kādus podus esmu sagāzusi un kur esmu šodien pamodusies.
Mana mute nepaveras, es nezinu ko šiem cilvēkiem teikt, un es negribu neko viņiem teikt. Viņi ēd mani ar savām paplašināto acu zīlīšu karotēm un es stāvu iemīta zemē, skatos lejup, žļembājot vidējo pirkstu un drudžaini pa laikam ievelkot divus cigaretes dūmus.
'Jā, es vakar atnācu kājām no Saulkrastiem līdz Juglai. Jā, tas man prasīja pusi dienas. Nē, es nevarēju stopēt. Jā man patīk staigāt. Dīvaini? Hmm.. Nē, neviens, pāris šoferīši apstājās un piedāvāja maizi un ūdeni. Nē, man nebija bail. Jā, es sastapu majonēzē nosmērējušos, raudošu krievu meiteni svētdienas naktī un aizgāju uz geju bāru, vēlāk ar vienu 50gadīgu transvestītu un trīs bērnu tēvu attopoties Purvciemā pie krievu meitenes mātes. Jā, es ar citu cilvēku abonamentu kartēm apmeklēju dažādas iestādes. Jā, es kasierei palūdzu nosaukt pirmo pilsētu, kas ienāk prātā, dodos uz autoostu un sēžos iekšā. Jā, es otro dienu pārtieku no kafijas un cigaretēm, jo man ir divi darbi, kuros jārunā aci pret aci ar klientiem. Jā, es tā attīru prātu - tukšāks vēders, pilnāka galva. Jā, es neatceros pēdējo reizi, kad būtu gulējusi vairāk par pāris stundām. Jā, es vakarā mēdzu uzvilkt smalku kleitu un klausīties džezu bāros, vai parkos uz soliņa. Viss ir kārtībā, es parūpēšos par sevi. Adrese?Manu māju?Nu kā lai saka...Viss ir kārtībā, patiešām. Franču manikīrs un cauras kurpes. Garneles un šampanietis, vai cigaretes un āboli. Tā jau ar mani ir. Hihihahahihiha'
Un tagad visi kopā : 'hihihahahihihaa'
:"Vai, es arī gribētu šādi dzīvot. Bet esmu pārāk pieradusi pie komforta un stabiliem ienākumiem".
Un tad vēl vienmēr ir kāds, kas grib satikties un atvērtu muti klausīties, izsalcis pēc maniem neizdomātajiem makšķernieku stāstiņiem, pēc tā kādus podus esmu sagāzusi un kur esmu šodien pamodusies.
Mana mute nepaveras, es nezinu ko šiem cilvēkiem teikt, un es negribu neko viņiem teikt. Viņi ēd mani ar savām paplašināto acu zīlīšu karotēm un es stāvu iemīta zemē, skatos lejup, žļembājot vidējo pirkstu un drudžaini pa laikam ievelkot divus cigaretes dūmus.
'Jā, es vakar atnācu kājām no Saulkrastiem līdz Juglai. Jā, tas man prasīja pusi dienas. Nē, es nevarēju stopēt. Jā man patīk staigāt. Dīvaini? Hmm.. Nē, neviens, pāris šoferīši apstājās un piedāvāja maizi un ūdeni. Nē, man nebija bail. Jā, es sastapu majonēzē nosmērējušos, raudošu krievu meiteni svētdienas naktī un aizgāju uz geju bāru, vēlāk ar vienu 50gadīgu transvestītu un trīs bērnu tēvu attopoties Purvciemā pie krievu meitenes mātes. Jā, es ar citu cilvēku abonamentu kartēm apmeklēju dažādas iestādes. Jā, es kasierei palūdzu nosaukt pirmo pilsētu, kas ienāk prātā, dodos uz autoostu un sēžos iekšā. Jā, es otro dienu pārtieku no kafijas un cigaretēm, jo man ir divi darbi, kuros jārunā aci pret aci ar klientiem. Jā, es tā attīru prātu - tukšāks vēders, pilnāka galva. Jā, es neatceros pēdējo reizi, kad būtu gulējusi vairāk par pāris stundām. Jā, es vakarā mēdzu uzvilkt smalku kleitu un klausīties džezu bāros, vai parkos uz soliņa. Viss ir kārtībā, es parūpēšos par sevi. Adrese?Manu māju?Nu kā lai saka...Viss ir kārtībā, patiešām. Franču manikīrs un cauras kurpes. Garneles un šampanietis, vai cigaretes un āboli. Tā jau ar mani ir. Hihihahahihiha'
Un tagad visi kopā : 'hihihahahihihaa'
:"Vai, es arī gribētu šādi dzīvot. Bet esmu pārāk pieradusi pie komforta un stabiliem ienākumiem".
Comments
|
Pateicos! (ja tā ir atzinība par ierakstu, vai tanī iekļauto informāciju, vai ko tur). Tad es pierakstīšu vairāk laiku pa laikam.
Savukārt ja nav - arī labi. Tā kā šobrīd esmu nedaudz domīga (klusa un sienā blenzoša) par esošo situāciju (pēc pusstundas tas var mainīties), man parādās autistiskas pazīmēs, kas liedz nolasīt rakstītas emocijas. Divdesmit pirmā gadsimta mēris (uzreiz aiz visām distonijām, panikas lēkmēm un citiem lamu vārdiem). Tāpat kā reizēm nesaprotu ko šie cilvēki sagaida, kāpēc smaida un māj ar galvu, kad kaut ko stāstu. Kāpēc viņi kaut ko jautā un grib. Patiesībā laikam jau nojaušu. Bet ja reiz šī 'uztveršanas un saprašanas' rozete kaut kad ir izrauta no kontakta, tad tā laikam buksēs kamēr vienā saulainā jūlija rītā pārdegs.
Savukārt ja nav - arī labi. Tā kā šobrīd esmu nedaudz domīga (klusa un sienā blenzoša) par esošo situāciju (pēc pusstundas tas var mainīties), man parādās autistiskas pazīmēs, kas liedz nolasīt rakstītas emocijas. Divdesmit pirmā gadsimta mēris (uzreiz aiz visām distonijām, panikas lēkmēm un citiem lamu vārdiem). Tāpat kā reizēm nesaprotu ko šie cilvēki sagaida, kāpēc smaida un māj ar galvu, kad kaut ko stāstu. Kāpēc viņi kaut ko jautā un grib. Patiesībā laikam jau nojaušu. Bet ja reiz šī 'uztveršanas un saprašanas' rozete kaut kad ir izrauta no kontakta, tad tā laikam buksēs kamēr vienā saulainā jūlija rītā pārdegs.
|
To ir patīkami dzirdēt! (lasīt).
(Reply to this) (Parent)
|
Man nav ne internetbkankas kodu, nekā tāda. Afigenna funkcionāli. Un kāpēc lai nebūtu? Man ir divi oficiāli darbi, mūsdienās valsts iestādēs maksā uz kontu nevis ķepā,bet nezinu, moš tev ir citādāk.
|
Jā, queen of disaster. Paldies tev par to.
(Reply to this) (Parent)