nekurlande

Recent Entries

You are viewing the most recent 20 entries

June 21st, 2017

07:19 pm: Es gribētu parunāt par nu jau televīzijas ziņās izslavēto 'klēpja attīrīšanu'. Tas ķipa esot kādas austrumu viedās dāmas (pašpasludinātās ekspertes) vadīts rituāls,kura rezultātā caur meditācijām un gaismas vizualizēšamu vagīnā iespējams attīrīties no bijušajiem sakariem un no jauna tapt par šķīstu jaunavu. Tas viss par 25eiro, vai cik tur bija. Un pieprasījums esot tiešām liels. To var spriest pēc statistikas, kuru ievāca žurnāliste, kura izlikdamās par vienu no šķīsta klēpja tīkotājām, visu smalki pierakstīja un pēc tā, ka nupat pa LTV1 šo rituālu reklamēja kā vienu no lietām ko darīt saulgriežos...bla,bla.
Un tagad LŪDZU paskaidrojiet man zemniekam - kāpēc lai kāds gribētu attīrīt klēpi no bijušajiem sakariem? Kādēļ ir jāguļ ar kādu no kura vēlāk gribas dezinfekcēt ķermeni? Nu nopietni. Izslēgsim uzreiz izvarošanu un darbu porno industrijā no variantiem. Ok, protams, ka teju katram ir gadījies kāds ne pārāk nopietns sakars un citus cilvēkus mēs vienkārši esam beiguši mīlēt,un ar tiem nevēlētos vairs gulēt - bet toreiz taču ziedēja ābele un pāri lidoja dzērves.
Nožēlošana ir viena no bezjēdzīgākajām nodarbēm zem šīs saules. Kāpēc lai kāds nožēlotu to, ka īstenojis to, ko gribējis konkrētā brīdī? Un es neticu tam visam 'ā,biju dzērusi,gadījās'. Nav dūmu bez uguns. Prosta nav.

06:09 pm: Bail iedomāties cik daudz Gata bijušo draudzeņu šovakar AB dambī noslienās visas virsmas.

June 20th, 2017

02:17 pm: Es nevaru aprakstīt vārdiem cik ļoti man derdzas šokolāde. Nākot pa Brīvības ielu gar Mednieku bāru, un tālāk gar Laimas fabriku, man pavisam godīgi jāatzīst, ka vairāk siekalas mutē sariešas skatoties uz tiem šķībi greizi izbāztajiem susuriem Mednieku bāra skatlogā.

02:16 pm: Viens no lielākajiem vasaras plusiem ir tāds, ka šodien, piemēram, redzēju tikai divus cilvēkus ar tām nacīšu šallēm.

12:50 pm: Es jau biju piemirsusi, ka te var izgāzt savu naidu un mīlestību. Tagad es to ļoti intensīvi darīšu un pa laikam ielikšu kādu mainstrīm dziesmas tekstu, kas man kaut kāpēc škiet absolūti ģeniāls. Vai absolūti ģenitāls. Un jūs mani nenosodīsiet, jo jums ir vienalga.

01:43 am: Mēs kaut kad runājām, ka varētu būt košļājamā gumija ar viņa garšu. Iedomājieties - gumija ar kāda garšu. Stādieties priekšā cik daudz cilvēku sēdētu baltās istabās ar košļājamo gumiju paciņām līdz acīm. Ļoti daudz.

June 19th, 2017

12:04 am: Pirms pāris stundām sārtiem pleciem un basām kājām atgriezos pilsētā no Gaujas kalniem, un ielejām. Tagad nemiers aiz loga un tējas tasē tā tirda, ka pēc pāris stundām domāju iet atpakaļ uz mežu. Es nesaprotu, kā var gulēt, ja daba aiz loga tik skaļi elpo un aicina. Nu nevar.
Tā kā es laikam celšu pirkstu un došos pretējā virzienā kaut vai uz pāris stundām,lai ieraudzītu krēslu kaut kur, kur ir nedaudz vairāk gaisa. Iesaku jums, kuri spēj izrauties, darīt to pašu. Ar vai bez manis.

June 7th, 2017

03:30 pm: Redzēju kā vīrietis ar milzīgu lilliju pušķi mīņājas, skatās uz saviem apaviem un koda lūpas. Kāds būs kādai sapisis diseni, kā sakot jāsaka. Es nosmējos. Bet patiesībā jau, man nenāk smiekli. Pieķeru sevi pie pretīgās domas atkal un atkal, ejot uz darbu, braucot uz mājām. Ja nu tur lejā zem loga vienā gaišā jūnija, vai jūlija pēcpusdienā stāvēs. Ar sasodītām rozēm, vai lillijām, vai pudeli un lillijām un teiks to un to, un, ka lai piedodu, un, ka tikai tagad sapratis, un, ka vajag, lai tieši tagad es...un lai pasaku, ka... un,vka viņš no visām počkām centīsies nesapisties. Un ja nu tas kaut kad tomēr notiks, man būs visas tiesības ar armijas zābakiem viņu atspārdīt un piesavināt trešdaļu no viņa akcijām.
Bet tā jau notiek tikai sapņos, vai ne? Manos sapņos tā notiek visu laiku.

June 5th, 2017

11:37 am: Man liekas, ka es pieaugu nedēļas laikā.

May 31st, 2017

02:48 pm: Ko cilvēki darīja pirms Boba Dilana? Protams, ka Džoniju Kešu. Nu kā var tā raut laukā sirdi, lauzt gabalos, līmēt kopā, likt atpakaļ iekšā? Maaan, babe, I owe you so much.

04:58 am: Man ļoti patīk sagaidīt gaismu un iet gulēt divas stundas pirms darba, vai neiet vispār. Lai tā gaisma nespēj klusi piezagties savā 'Haha, es esmu šeit un tu mani redzi, jo aizvien neesi miris. Es atņemšu tev neesošo dzīvesprieku' manierē. Man patīk stāvēt, viņu sagaidīt un ieskatīties tieši acīs. Gaisma, kuce tāda, tu mani nepieveiksi.

01:52 am: " Ja es būtu kaut cik talantīga (daudz strādājusi) slavenība, esmu pavisam droša, ka ar mani notiktu tas, kas ar Eimiju Vainhausu. Jau pirms pāris gadiem, kad viņa nomira un vēlāk iznāca tā filma, es varēju bimbāt, likt rokas pie sirds un šūpot galvu, jo visa notiekošā secība ar viņu šķita tik loģiska kā domino kauliņu līnija, kuru kāds zābaks iekustinājis. Jau tad, kad viņa vēl bija pašos sākumos, kad sākās visas izsmērētās kaķacis un šķībās parūkas, es sajutu ko ļoti radniecīgu. Nu, ka ja notiktu tā un tā - tad tā tas arī izskatītos.
Gadi iet un tas atkārtojas. Un atkal esmu tur. Ironiski, tieši pusgadu kopš mani atlaida pagājušo pāris gadu ciešanas.
Viņa ir tik gaišs un skaists, un naivs cilvēks un mēs viņu zaudējam. Un viņa ļoti cenšas, strādā un mīl līdz izdeg, un tad viņa kļūst pati par savu spoku. Un mēs viņu nosodām.
'Vai tiešām tu nevarētu izķemmēt matus? Vai tiešām tu nevari notīrīt izsmērējušos kosmētiku? Vai tu nevari nofokusēt skatienu un nestaigāt tik grīļīgi, saliektu muguru? Vai tiešām tev ir jāuzņem dažādi uztveres bagātinātāji un jādzer miega zāles? Vai tiešām tev allaž jātur blakus pudele, jo tu zini, ka pazaudēsi savu baby? Vai tiešām pēc kārtējās neveiksmes tev jāvelk melna kleita un jāuzņem inscinētu bēru fotogrāfijas? Jā ir, jo tu apglabā kādu. Tu apglabā savu gaismu, siltumu, ticību un mīlestību. Tu to noroc pēc iespējas dziļāk un kādēļ gan neietērpties šim notikumam piemērotā kleitā?
"Pacel galvu, iztaisno muguru un pasmaidi! Viss vēl ir priekšā!" : viņi saka, atvērtām acīm lūkojoties dziļajā pakaļā.
Mēs redzam kā viņa zūd, kā mirdzums, un gaisma, un mērķtiecība, un paceltā galva, un dālija matos vīst. Kā zāles un sāpes saliec viņas muguru, un savelk tās seju vienaldzīgā, mīnusa zīmei analoģiskā, sejas izteikmē. Viņa ir te, bet viņas vairs nav. "

May 30th, 2017

01:59 pm: Man ir šausmīgi auksti, lai gan sēžu iekštelpās ar mēteli. Kolēģiem auksti neesot. Arī ārā man salst un kad mēģinu iet gulēt, sasedzoties ar divām segām man arī salst. Vai ir kaut kādas tautas metodes kā iegūt siltumu? Nu tur smērēt sinepes uz pēdām, rīt mārrutkus, vai smērēties taukiem?

12:52 pm: Es agrāk mēdzu domāt, ka ar 'problēmām' jātiek galā dabīgā ceļā - ka laiks, laiks, laiks. Sevis speciāla negruzīšana. Vilkšana laukā no mājām, augļu sulas un siltas vannas. Mīļas filmas, māte daba un kas tur vēl noteikti dziedēs to visu. Bet kad ir divi gadi reiz pavadīti dirsā, periodiski cenšoties izmantot dažnedažādākās metodes,cilvēks saprot, ka varbūt labāk laiku pa laikam ierīt kādu ripulīti, kas palīdz noslāpēt daudz klusāk tās motorzāģa skaņas, kas laužas laukā no iekšām.
Varbūt dzemdībās ir jāšpricē iekšā visas stiprākās pretsāpju zāles un varbūt runčus ir jākastrē, lai tie mokoties negaudotu uz mēnesi. Varbūt instinkti ir jāpievalda un jāapslāpē pašā saknē iedarbīgākajos un pārbaudītākajos veidos? Tas it kā esot vieglākais ceļš laukā, bet varbūt tas ir arī vienīgais.
Ja zāļu tējas jogas, gudri padomi, saullēkta sagaidīšana siltā segā ievīstoties, putnu čivināšana, izjādes ar zirgiem un delfīniem, laba masāža un aromaterapija, mantras un fizizki treniņi nelaiž vaļā to, kas jāatlaiž, tad varbūt ir laiks mēģināt primitīvākas metodes? Jā, iepriekšminētās darbības nestrādā, jo cilvēks nav gana atvēries tam, nav pieņēmis kaut ko, nav spējis saglabāk gana lielu ticību tam, ka viss reiz var būt atkal labi. Bet no kā tad to ticību spēt uzturēt, ar kuru lauzni lai lauž sevi vaļā? Kas strādā vienam, ne vienmēr strādā otram. Kādēļ izdzerot trīs kafijas krūzes es momentāli aizmiegu? Vai meditēšana un kanālu atvēršana palīdzēs kofeīnam sākt iedarboties? Vai drošības josta ap viduli atņems manas bailes pirms lēkšanas ar izpletni? Vai skaista kleita un fantastiska frizūra padarīs kāzas izdevušās? A ja nu tas nav priekš visiem? Ko tad, ko tad darīt? Un ar to visu gribu teikt, ka esmu mainījusi domas par cīnīšanos un cenšanos kā ceļu pretī uzvarai, maza tabletīte uz kādu laiku apturēs asaru straumes ātrāk, lētāk un nesāpīgāk.

09:08 am: Tas ir tik komiski kā pirmajās dienās visi saka, ka viss ir priekšā, lieliski apzinoties, ka viss ir dziļi un konkrēti pakaļā.

May 29th, 2017

11:10 pm: Esmu tik veca un nelaimīga - divas stundas guļu blenžot logā un tumšs aizvien nepaliek.

10:05 pm: Tetovēšanas salona meistars saka, ka tā neesot laba ideja tetovēt sava bijušā drauga vārdu uz rokas, sevišķi, ja esmu turu rokā sesto alus pudeli šajā pēcpusdienā. Bet tas ir tāds sviests. Man liekas, ka bijušo vārdus tetovēt ir tik daudz sakarīgāk kā esošo. Kad viss ir sācies, cilvēks nezina, vai viņš to atcerēsies. Kad viss ir beidzies - viņš zina, ka nekad neaizmirsīs.

09:49 pm: Bieži domāju, ka tas būtu tik tik labi, ja cilvēkam būtu iespēja kaut kur divas reizes dzīvē izdarīt pašnāvību un atgriezties atpakaļ tajā pašā punktā. Protams, ka vairums gadījumu pirmā iespēja tiktu nolažota pie kāda matemātikas eksāmena, strīda ar vecākiem, vai pie vidusskolas simpātijas atraidījuma. Bet goda vārds, ja man būtu iespēja atgriezties un nesāpināt savus tuviniekus, kuriem nez kāpēc rūp (patiesībā jau tas ir diezgan egoistiski gribēt lai kāds dzīvo/mirst pēc taviem uzskatiem),tātad,ja man būtu šī iespēja, es rīt brīdī pirms saullēkta ielaistu sev lodi smadzenēs. Vienkārši 'kāpēc gan nē' iemeslu vadīta.

11:35 am: Man tik ļoti pretīgi skatīties uz saviem negatīvajiem ierakstiem, kad apkārt ir vodka, ļeta, družba, ļubof, bet neko nevaru padarīt, ka es tā jūtos. Es to daru ar arī ar tādu nolūku, ka pagājušo reizi, kad man pirms trijiem gadiem bija hujova, lasot kāda cita pieredzes par šo, es jutos saprasta un neiekritusi bedrē viena. Nevis tas, ka priecātos par otra nelaimi un vēlētu to kādam. Visa svētā vārdā, es nevienam nenovēlētu šādas mokas. Nevienam. Bet ja ir kaut viena dvēsele, kura jūtas saprasta, ir tā vērts kailam priekšā stāvēt un asiņot. Un tā ir lielākā no manām pārliecībām.

09:30 am: Es neaizmirstu, ka man apkārt ir vislabākie draugi, radi un svešinieki, kuri investē daudz par daudz manā labā. Ceru, ka šis gan neattieksies uz viņiem, bet laiku pa laikam es arī investēju visu ko varēju un redziet kur tas ir novedis.

Powered by Sviesta Ciba