nekurlande

nekurlande @ 02:28 pm: 2025.gads man ir bijis grūtākais dzīves gads līdz šim.

Ja kopš pandēmijas sākuma šķita, ka paliek tikai sliktāk, tad šajā gadā savu dzīvi armijas kerzām apgāzu, piekāvu un atstāju sniegā.

Es sevi un citus pievīlu.

Kad biju nogulējusi lausku kupenā pāris mēnešu, sapratu, ka jāvēršas pēc palīdzības un beidzot saņēmos sākt risināt savas problēmas to saknē un censties rast atbildes uz savu rīcību iemesliem.
Cauri šim ceļojumam pretī spogulim, ko tikai tagad sāku iet, nostiprinājušās draudzības, sanācis iegūt jaunu dziļumu attiecībās ar senākiem paziņām un draugiem, kopā iziets cauri konfrontācijām, vilšanās reizēm, dusmām, pieņemti arī sāpīgi lēmumi.
Un bijuši arī skaisti, viegli mirkļi vērojot asarus pie Ventas rumbas, sēžot Tallinas vecākajā krogā, skatoties saulrietu Viļņas pilskalnā, peroties pirtiņā ar mīļiem ļaudīm, raudot dvēseli laukā pie Nika Keiva, vai arī aizvadot sauli tās ceļā saulgriežos.

Esmu saņēmusi neticami daudz atbalsta kā arī pelnītus skarbākus vārdus.

Un pagājis vien nieka trīsdesmit gadu, lai saprastu, ka dzīvi nevar nodzīvot tīrām biksēm.
Bet tur pat ZIRGAM jāsmejas (sveiciens R.V.)

Par zirgiem runājot, 'Sekss un Lielpilsēta ' bija viena no lietām, kura mani uzturēja pie dzīvības. Šautauts mīļajām meitenēm, kuras nekad neuzzinās par manu eksistenci! Draugi - taisiet kino.

Katrā ziņā, šis laiks man ir bijis kā intensīvs skābes ceļojums un vēlos, lai tas pierimst. Un lai gan aizvien ir smagi reizēm, esmu nolēmusi līdzcilvēku dēļ nedaudz pacensties. Nekā cita jau mums nav.

Un vēl šis gads ir mani padarījis par neglābjamu optimisti - sliktāk tiešām nebūs. Ja būs - es laikam izstājos.

Paldies visiem par visu! Paldies tiem, kas vēl lasa!

Un visdziļākā pateicība tiem, kas palīdz citiem, kas nonākuši grūtībās.

Jūsu dēļ es elpoju.