nekurlande

nekurlande @ 01:48 am: Vakar uz ilgāku laiku biju priecīga.
Vispār pēdējā laikā jūtu prieku arvien biežāk (loģiski, saule).
Žēl, ka priekam mēdz sekot tumsa.
Varētu jau ķipa pārgriezt vēnas atveldzējošā (laikapstāklim piemērotā) vannā un neviens teātrī tāpat nepamanītu vai aiz širmja ir trīs, vai četri dancojoši rūķi.
Varbūt, ka paietu pat pusgads līdz svaigi 75 gados iesoļojušais režisors 'neplānoti' atnācis uz izrādi atzītos sev mīlestībā, jo izrādītos, ka viss, kas patiesībā bijis vajadzīgs, lai šī aina izdotos izcila, ir trīs rūķi četru vietā.
Viņu izsauktu uz skatuves, iedotu rožu klēpi par teātrim veltītajiem gadiem, visi aplaudētu, un smaidītu, vēlāk foajē grieztu kliņģeri un pēc pusstundas visi izklīstu pa saviem darbiem.
Un visi mēs ķlūtu laimīgi mūžam mūžos āmen.

Bet vispār atskaitot sarkanās skudras un odus, viss ir zašibis. Vasara, dzīve.
Mīlu, izstāstīt nevaru cik.