Redzēju pie Bioloģijas fakultātes bebru, varbūt pirmo reizi mūžā, dzīvu, īstu Rīgas kanāla bebru, bija jau tumšs, taču redzēju vismaz minūtes piecas, jo vienkārši apstājos un skatījos, lēnām noticēdams acīm, kā tas tur ņemas uz pāļiem, vai nu grauž zāli, vai kukaiņus, vai pāļus, bet bija jau pārāk tumšs, lai redzētu, tad bebra kungam acīmredzot likās gana, tas samērā tūļīgi apgriezās par 180 grādiem, ienira kanālā, radījis pāris elegantus riņķus ūdenī, pēc trīs metriem iznira un strauji aizpeldēja uz otru pusi pie ūdensrozēm, ļoti glīti
Vēl es šodien 50 minūtes gaidīju, kamēr man izraus gudrības zobu, naturāli sēdēju gaitenī un gaidīju, visapkārt vienas pensionāres, aiz sienas kaut ko urbj, atnācu laikā, pagaidīju tāpat, grāmatas līdzi nebija, izlasīju visu cibu, cik bija telefonā, tad iesnaudos, attapos, sadusmojos, izdomāju, ka dodu viņiem vēl 14 minūtes, pēc 10 garām gāja māsiņa un vaicāja, vai esmu balodis, teicu, ka jā, un prasīju, cik ilgi vēl, kādas 20 minūtes, viņa atbildēja un iegāja kabinetā, bet jau 50 ir par daudz, likt gaidīt, kamēr tev izraus zobu, tik ilgi nav cilvēka cienīgi, nospriedu, piecēlos un reģistratūrā pateicu, ka eju prom, jo mani tāda apkalpošana neapmierina, kad iznācu ārā, lija lietus, biju vienā kreklā un saliju, varēju jau arī pagaidīt ilgāk, tā notiek, kad nemierīga dvēsele