Viss ir redzams

A man gan viss normāli. Kādu kilometru pirms Aderkašiem mūs līdz Meņģeles pagriezienam (nepareizajā ceļa pusē) nostopēja streipuļojošs vīrs, kurš ilgi nevarēja izlemt, pa kurām durvīm kāpt iekšā. Esot bijis Taurupē salāpīties pēc vakardienas, pie viena dabūjis pa purnu no vietējās jaunatnes, pats vainīgs, kaut ko ne tā pateicis, tāpēc grūti paiet, sāpot ribas, jātiek mājās pie sievas, bet vispār esot paticis, tikai spēcīgi tie jaunie, johaidī, viņš jau arī neesot nekāds vārgulis, taču jaunieši tomēr stiprāki, atspārdījuši, bet tā jau bijis labi, hehe, tos pēdējos divus viņš paspēja pateikt divreiz.

(atradu my pictures folderī)

“There are certain queer times and occasions in this strange mixed affair we call life when a man takes this whole universe for a vast practical joke, though the wit thereof he but dimly discerns, and more than suspects that the joke is at nobody’s expense but his own. However, nothing dispirits, and nothing seems worth while disputing. He bolts down all events, all creeds, and beliefs, and persuasions, all hard things visible and invisible, never mind how knobby; as an ostrich of potent digestion gobbles down bullets and gun flints. And as for small difficulties and worryings, prospects of sudden disaster, peril of life and limb; all these, and death itself, seem to him only sly, good-natured hits, and jolly punches in the side bestowed by the unseen and unaccountable old joker. That odd sort of wayward mood I am speaking of, comes over a man only in some time of extreme tribulation; it comes in the very midst of his earnestness, so that what just before might have seemed to him a thing most momentous, now seems but a part of the general joke.” — Herman Melville, Moby Dick

Ja godīgi, “Mobiju Diku” nemaz neesmu lasījis, lai gan grāmata ir (savulaik bija paradums pirkt visu kaut nedaudz interesējošo Pingvīna lata klasiku), bet šis citāts man vienmēr ir paticis un uzjundījis pazīstamus sentimentus (lai gan reti kurš personīgās pieredzes fragments varētu pretendēt uz tik ekstrēmu tribulāciju statusu, kādas ir padomā autoram) - atcerējos, jo pamanīju, ka jānovelk, re, kāds jauns šedevrs/farss (?):

Moby Dick is recreated in a world where Captain Ahab and his crew search for a Great White Dragon.


p.s. vakarā jāmēģina aiziet uz kants vampīrlektoriju [link.]

Visiem, kas nožēlo savu vakardienas bezpriģelu, atgādinu, ka arī šodien

Mēness fāze: HEKATES DIENA

Cilvēks ir īpaši nespēcīgs un vājš. Organisma vitalitāte ir nulles punktā. Pavājinās imunitāte, iespējamas kļūdas un klupieni uzvedībā. Var pārņemt bailes, nomāktība, depresija. Aktivizējas psihes vistumšākās puses. Tomēr organisms it kā atbrīvojas no iepriekšējā mēnesī uzkrātā smaguma un ir gatavs uzsākt jaunu dzīvi. Organismam ir jāpalīdz. Piemērots laiks kaitīgu ieradumu iznīdēšanai, gavēšanai, atslodzes dienai.

Tam gan nevajadzētu nevienu atturēt, jo ir pavasaris - aiziet - ielās - grēkot - iemīlēties - krist . . . . . . .

Klau, ir vēl šajā pasaulē kāds, kas filmas sauc par "ficoniem" vai "ficenēm"?


p.s. sakarīgs ficons, atvečaju, jau otro mēnesi skatos:

Gustave Doré, 1866


koki

Texas: Knife-thrower Louella Gallagher throws knives at her daughters Connie Ann, 5, and Colleena Sue, 2-1/2, missing them skillfully as the knives enter a board. Newsreel story. 1:03

<3!










Euv, kādam vēl skolas laikā bija tie kino pasākumi (aizmirsu, kā sauca), kad visa klase mācību gadā kādas reizes piecas tika vesta uz filmām? Tur arī pirmoreiz redzēju šo zviedru dārgakmeni. Atceros, ka tolaik patīkami mulsināja nevainīgie kailskati. Šodien mulsina mīlīgie specefekti (bildei pa virsu uzzīmētās harpijas), toties absolūti elpu aizrauj fantastiskās dabas ainas. Pavasarīīīīī!

+ +