Viss ir redzams

Tātad, par godu tam, ka vakardien, kā cibas lidojošie mērkaķi vēstīja, bija juuuda dzimšanas diena, otro gadu pēc kārtas izveicu šo pie cienītās nošpikoto procedūru. Toreiz par rezultātiem neko ne rakstīju, ne komentēju (tāpēc PALDIES! tagad :), bet viss sanāca kā solīts, vienīgi pēc kāda laiciņa medus tā kā sarūga. Attiecīgi sarūgtināts pēdējo burciņu noslēpu dziļākā plauktā un aizmirsu līdz pavisam nesenam pavasarim, kad atkal izvilku, nosmēlu to balto (rūguma?) kārtu no virspuses, visu samaisīju un - kas to būtu domājis - bija labu labais, pie tējas lejamais, piemēram, pa Meifestu arī to pēdējo burciņu nolietojām. Vienvārdsakot, meitenes, iesaku pamēģināt!



(Bilde no pagājušā gada - tas siets apakšā tāpēc, ka pienenēs patīk dzīvot visādiem maziem, melniem kukainīšiem, kurus, lai nesanāktu medus ar gaļu, caur to tad arī purināju laukā. Taču pērn pienenes vācu jau tad, kad gandrīz visas bija noziedējušas, bet šogad (vismaz manā Vidzemes augstienes kaktā) tās pa īstam parādījās tikai pirms kādas nedēļas, tātad arī kustoņi vēl nav paspējuši ievākties lielā skaitā, vismaz tā ar neapbruņotu aci šķiet... tāpēc iztieku bez :)

Pie viena, izsakot pateicības nepazīstamām cibiņām, paldies g_sch par AUSTRA albūmu - jā, Karīnas D. Andersones gars jau viscaur rēgojas dikti, bet vienalga jauks. Pašlaik vislabāk patīk 2. dziesma (arī 2. singls, klips diezgan jauns un ērmīgshipsterīgs, kā arī vajag) <3

Sēdēja un fantazēja
Gusts:
–Kāpēc zirneklim uz muguras ir
krusts?

Varbūt…
Ka ir garkājainis šis
vienīgais dzīvs palikušais krustnesis?

Varbūt…
Viņš ir asinssūcējs spilgts,
tāpēc viņam krusts ir pāri vilkts?

Varbūt…
Ka viņš ir pavisam cits –
viens no zirnekļiem, kas dievam tic?

Varbūt…
Viņš ir godīgs, strādīgs, kluss,
un uz muguras ir nevis krusts, bet „pluss”? –

Lai to visu izdomātu
Gusts –
zirneklim uz muguras bij
krusts.


(Ojārs Vācietis)