Viss ir redzams

Mēs pat viņiem neeksistējam

14/08

Poll #18465
Open to: All, results viewable to: All

Ir vērts skatīties?

Mājās pārrados tikai vakar, un pamanīju, ka savu atsauksmi par festivālu jau esmu publicējis, pie tam dzīvajā (tumblr), bet tik vēlu pārrados, jo neplānotā āfterpārtija ietvaros tikām ieslēgti balkonādzīvoklī līdz pašam rītam (pret ko man īstenībā nebija iebildumu, jo biju kopā ar trīs hakslijiem (!) džons, arbūzs, zuzes... you now ;) un iemesls noklausīties visas Zilo Zaķu dziesmas, kā arī noskatīties visu (!) kristīgā repa bezpriģelu no sākuma līdz beigām (visas 2h! ahaaha).

Sākumā likās, ka pagājušogad festivāls bija labāks, bet pēc tam sapratu, ka šoreiz tomēr gāja krietni interesantāk, arī laika apstākļi paciešamāki, turklāt sestdien man bija jābūt brāļa kāzās (par laimi Siguldā), kurās es konkrēti migu ciet, toties uzzināju, ka "īsta mīlestība nepamet tos, kuri tai tic". Vēl patika tas, ka turpceļā un atpakaļceļā bija pilnībā nomainījies pasažieru sastāvs mašīnā (no ofens turpceļam, bet atpakaļceļš jums izgrieza pogas), pie Interviļņa skatuves atradu mobilo, kuru svētdien Teikā operatīvi iemainījām pret piecīti, un Eža skatuvi (btw, arī šogad tā bija vislabākā) skaņoja savējie. Nepatika, ka pirmajā dienā mani ielūgumi bija jāgaida tik ilgi, ka paspēju piedzerties un nokavēju gan visai vēlamos svētdienas leģionu, gan Spanxti, gan obskūro urbi (labi, pēdējo laikā es vispār vēl tikai cēlu telti, tāpēc tie neskaitās)... :( Patiesībā laikam vienīgā grupa, kuru piektdien skatījos, bija Otawa Jo, kas bija tīri tā neko, lai gan pašam bija jūtams nogurums (un zaļuma trūkums organismā). Kad uzkāpu kokā, lai pafilmētu, bet apsargs nodzina lejā, vispār apvainojos un aizgāju gulēt.

Otro dienu (tāpat kā trešo) "sāku" ar peldi kafijas dīķī, kas nodrošināja labu pašsajūtu un mundrumu vismaz līdz tām kāzām. Pēc tam Siguldā savācu mincīti un vēl vienu meiteni, kas dikti gribēja paspēt uz Baložu Pilniem Pagalmiem. Es negribēju, tāpēc gāju uz Laiksni, kuri bija normz, lai gan piesmēja manu teju mīļāko tautasdziesmu (Ai, zaļāi līdaciņa) ar kaut kādu alternatīvu tekstu par alus dzeršanu (not my cup of whatever). Pie Dzelzs Vilka miegainums pēkšņi pazuda kā nebijis. Tālāk laikam notika viskautkas pasaulē labākajā telšu pilsētiņā, satiku sen neredzēto Ādažu etnobotāniķi, kuram vismaz bija normāli salmi, tad mincīts uz rajonu atveda savus hipsteru draugus, kas tur sāka svinēt dzimšanas dienu (kura esot beigusies ar orģiju, bet klāt nebiju, neredzēju, lukturi neturēju, neko nezinu lol), vēl pirms tam biju piefiksējis, ka esmu kļuvis īgns, jo pat marijai atmetu ar roku, bet ivars vispār nokaitināja, tāpēc tas Pogas kosmoss bija tieši laikā.

Tālāk atmiņā man ir neliels melnais caurums, jo bija jau satumsis, kad iegriezos pie Ej apskrieties!, kur pa dienu bija kaut kas liels, balts un nesaprotams, bet tobrīd jau novākts un uz maiņām 80.-o vilni lika Skaida un Strops. Tur spontāni no siena ķīpām (zem vienas arī atradu to telefonu) uztaisīju viņiem krutu improvizētu steidžiņu (ar visu caurumu subvūferim, yo), bet pēc tam bija vairākkārt nākuši kaut kādi lohi, kas tur nez kāpēc lekuši iekšā un visu sagāzuši. :/ Nākamais dzīvais, pie kuriem uzkavējos ilgāk par acu uzmetienu (t.i. uz pēdējām 3 dziesmām, no kurām viena tika atkārtota divreiz), bija NoHow, vot, nebija ne jausmas, ka Latvijā ir arī kaut kas tāds, tāpēc interesanti. Tad gāju uz kārtējo krievu balagānu pie Eža - Ankylym (Ministry kavers), kur beidzot uzradās laba gandža, kas bija nudien patīkami, un beidzās traki metāliski. Pēc tam gan laikam ilgāku laiku nebija īsti ko skatīties - pavēroju, kā Luijs Fonteins lepni iebrauc šķūnī ar savu furgonu, un ar to arī pietika. Spiritual Front nenormāli ilgi laboja savu (akordeona fonogrammu saturošo) laptopu, bet, kad beidzot sāka, spēlēja neforšas dziesmas (piekrītu lenorai, ka nabaklabā bija labāk), tāpēc pie kādas ceturtās aizgāju prom. Zion Train neuzrunāja tas pusmūža cietumnieks, kas tusēja pa skatuvi, lai gan jāsaka, ka līdz tam brīdim bija izdevies veiksmīgi izvairīties no regeja vispār. Kraukļa ligzdā, ikreiz, kad līdz tai aizkātoju, notika kaut kas atbaidošs (izņemot pašu rīta agrumu, kad tur kāds nezināms mākslinieks dzīvajā spēlēja itin normālu ambientu). Tad jau bija pienācis laiks abiem hedlaineriem - SoundArcade un Striķim, starp kuriem es staigāju no viena pie otra, bet tomēr vairāk pie SoundArcade, par kuriem īsti nezinu, ko teikt - piekrītu inesei_tk par balsi, lai gan man likās, ka uz beigām tomēr jau iedziedājās, iespējams, vienkārši ir daži tembri, no kuriem ābolam labāk izvairīties), ā, un vēl piekrītu tam džekam, kurš starp dziesmām kliedza "skaifordžer!!!" :)))

Beigās laikam jāsaka, ka muzikāli un estētiski pagājušā gada festivāls mani iepriecināja vairāk (šogad kaut kā bija uzkrītoši vairāk atkritumu, ja tu nomet uz zemes plastmasas glāzi, tu galīgi neesi labdabīgs, ja?), un īpaši kretīnisks bija svētdienas rīts, kad nekur nenotika nekas interesants un bija bezmaz vai jāiet gulēt piespiedu kārtā, taču kopumā, ja tu man jautātu, vai es braukšu arī nākamgad, atbilde vienalga būtu apstiprinoša. Ja atcerēšos vēl kaut ko, gan jau pierakstīšu klāt. Pēc tam

Gaidot 4. TB sezonu... šis ir OK (skatās lēnām un pamatīgi)



via anonymous

Zomg, šito redzējāt?

Norwegian metallers KEEP OF KALESSIN performed a version of their song "The Divine Land" with Eurovision Song Contest 2009 winner Alexander Rybak as the intermission act during the first semifinal of the Norwegian national Eurovision Song Contest competition "Melodi Grand Prix". The track was not part of the competition but was included in the show as an additional number.

Te: http://www.youtube.com/watch?v=FdNEdQkSvPQ

Re: http://klab.lv/users/nefolk/72557.html

Fak, es esmu šokā par to, cik sūdīgi sākusies 3. Parks & Recreation sezona, kaut kāda neiedvesmota parodija par sevi ne feina situāciju komēdija eitunahui es pat sāku šaubīties, vai viss bijis kārtībā ar uztveri, tā pavelkoties no pirmajām divām... par laimi The Office v.7 turpinās visnotaļ ciešami. Toties vakar atradu albūmu, kas varētu kļūst par instantu kiberpanka klasiku vismaz manās ausīs - ekscentrisko francūžu Punish Yourself (no kuriem man tā ļoti imponē tikai atsevišķas dziesmas) pērnā gada sadarbību ar kaut kādu žaku vārdā Sonic Area, kas nu tik līriski per pa bungādiņām, ka ielikšu te pirmos divus celiņus (intro un pirmo dziesmu) un apsvēršu iespēju ar otro paspēlēties kādā skaņu apstrādes programmā, pataisīt garāku štoļi, tipa lai var normāli uzlikt gada pirmajā disenē.

Skaļi:

01. Obedience Channel (Part 1)
02. Twisted Thrill Ride

Nu tad par godu tam, ka torentos jau pieejama pirmā Spartacus: Gods of the Arena sērija, jāiebliež visu laiku populārākā (laikam) gladiatoru glezna:



Pollice Verso (Thumbs Down!) by Jean-Léon Gérôme, 1872

un tematiski attiecīgi viena no mīļākajām (un vismazāk metāliskajām) dziesmām iz episkākās episkā metāla grupas Bal-Sagoth episkā repertuāra:

-> Blood Slakes the Sand at the Circus Maximus
 (Battle Magic, 1998)


( vēl kaut kāds bla bla par seriāliem )

Par to, ka sen nav blogots, varētu vēl pačalot par aktualitātēm izklaides sfērā :D Tātad subj. Noskatījos kādas piecas Weeds sērijas un izmetu miskastē, kaut kā pārāk atrauti no realitātes tas viss un ne jau tā, ka atrautība no realitātes būtu kas slikts, bet tur, pretstatā, piemēram, True Blood, tomēr ir kaut kādas pretenzijas uz daudz maz adekvātu esošā, kaut arī nenopietnu, attēlojumu. (Ja nu tomēr esmu kļūdījies un turpmāk šis seriāls zīmīgi uzlabojas, dodiet zināt.) Toties True Blood gan atzīstu par pilnībā ekspektācijas attaisnojušu (paldies blogosfērai), esmu jau galā un kopā ar "visiem" pacietīgi gaidu 3. sezonas pēdējo sēriju. Tikmēr tīmeklī uzdūros vampīrmeitenes Džesikas emuāram, ja interesē, paskaties, ir fan:



(Ideja gan nav jauna, arī HBO hipsteru hita Flight of the Conchords varonei Melai bija diezgan no krēsla gāžošs vlogs :)) Tālāk, The Pillars of the Earth uz beigām tomēr nedaudz sabojājās, nutur, tāds marazms parādījās, ka sievietei iestājas dzemdības no tā, ka uz galvas uzkrīt akmens, iedomājies, baznīcai iebrūk griesti, astoņdesmit cilvēkus saspiež, bet viņa tikmēr zem tiem gruvešiem jaunu dzīvību izspiež. Bet laikam jau tai grāmatā tā bija rakstīts, pēc kuras, un tad ko tur daudz. Ne par seriālu, bet arī Ridlija Skota Robins Huds, kura rips pirms kādas nedēļas parādījās torentos, pēc patiešām lieliskas stundas pusotras tāpat uz galu samaitājas. Jāsaka, ka man Keita Blanšeta ar katru filmu iepatīkas arvien vairāk (nopietni, sākumā, tas ir, iekš tā Gredzenu Pavēlnieka, man šķita, ka viņa galīgi nedara godu Galadrielai, bet tagad jau domāju citādāk), bet nu kam viņa uz tā zirga jāsēdina, tas ir, uz zirga vēl var, bet ne jau bruņās, tā it kā ar to Elizabetes farsu jau nepietika. Vienvārdsakot, esmu atvērts ieteikumiem, citādi, nezinu, laikam būs jāvelk vēl neredzētā Mad Men sezona (labs Šlāpina raksts pēdējā Rīgas Laikā, starpcitu, tāds informatīvs)