Žēloties nav labi, zinu. Tomēr šoreiz vajag.
Cik cilvēks var turēt?
sāksim ar to,ka esmu students. Paņemts milzu aizdevums,tomēr darbs ar jāuztur,jo savādāk aizņēmumu nedabūt. Esmu attiecībās kur cilvēks ir ļoti dominējošs un tās partraukt ir gruti,jo dzivojam kopā.
Beidzot saņēmos to partraukt.
Dienu vēlak uzzinu ka mamma zaudējusi redzi vienai acij bet ar otru redz tik nedaudz. Esmu tālu prom un nevaru palikt pie viņas uz visu atlabsanas laiku. Lai to darītu man butu japamet darbs, tadejadi zaudejot aizdevumu un iespeju turpinat studijas. Vel paliek māsa kur ar ir Londonā, bet ir garīgi nestabila. Un par attiecībām ar tagad skaidribas nav, jo braucu mājās uz 3 nedēļām.
Kur nu vēl iespeja domāt par pašas veselību, kas nebūt nav spīdoša.
Tagad pačīkstu,bet dodos pirkt dāvanas , jo taču braucu mājās un nav attaisnojuma būt nomäktai,jo citiem dzīve ir vel grūtāka. Tikai lieta tāda, ka citu sliktä situācija manu neuzlabo.
Paldies par uzmanību.
Samīļojiet savas mammas un novērtējat mirkļus,kkad viņas jums pankūkas uzcep.